Šis lēmums seko pēc pirmdien, 7.martā, panāktās pagaidu vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Turciju par to, ka Turcija uzņems atpakaļ visus bēgļus, kas nonāk Grieķijā, bet par katru atpakaļ pieņemto cilvēku Eiropa izmitinās vienu sīrieti no Turcijas.
Slovēnijas un Horvātijas nosacījumi spēkā stājas jau trešdien. Kā norādījušas slovēņu varas iestādes, valsts robežas varēs šķērsot tikai tie ārvalstnieki, kuri atbildīs prasībām, proti, kuri vēlēsies lūgt patvērumu, un migranti, kurus atlasīs katrā konkrētajā situācijā, balstoties uz humānajiem apsvērumiem un atbilstīgi Šengenas zonas noteikumiem. Savukārt Horvātija, kas atšķirībā no Slovēnijas nav Šengenas zonā, pavēstījusi, ka savā teritorijā ielaidīs personas tikai ar derīgām vīzām.
Ārvalstu medijos šis jau nodēvēts par domino efektu, kam sekos arī citas Balkānu reģiona valstis – arī Serbija un Maķedonija.
Visas tās ir būtiskākais ceļš migrantu plūsmā no Turcijas dziļāk uz Eiropu, visvairāk uz Vāciju, kā arī uz Skandināvijas valstīm.
Serbijas valdība paziņojusi, ka tai nekas cits neatliks, kā sekot Slovēnijas un Horvātijas piemēram, pretējā gadījumā lielais cilvēku skaits, nespējot virzīties tālāk, radīs milzīgas problēmas. Serbija varētu ielaist savā teritorijā migrantus tikai ar derīgām ES vīzām. Šajā gadījumā Serbija slēgtu savas robežas ar Maķedoniju un Bulgāriju.
Šo Balkānu ceļu pēdējā gada laikā ir šķērsojuši vairāki simti tūkstoši migrantu, kuri ieradušies caur Turciju un šķērsojuši Egejas jūru, lai nokļūtu Grieķijā un tad dotos tālāk.
Šāda valstu reakcija seko pēc tam, kad vēl pirmdien ES valstu līderi Briselē pavēstīja, ka migrantu plūsma uz Eiropu pa Balkānu ceļu ir jāierobežo un Turcija apņēmās pieņemt atpakaļ visus uz Grieķiju plūstošos bēgļus ar nosacījumu, ka apmaiņā pret katru atpakaļ uzņemto cilvēku ES dalībvalstis izmitinās vienu sīrieti, kurš patlaban atrodas Turcijā.
Jau vēstīts, ka šis lēmums ir izraisījis ļoti dažādas reakcijas - gan atzinību, gan ārkārtīgi asu kritiku, īpaši no cilvēktiesību organizācijām.
Paredzams, ka Balkānu valstu lēmums slēgt robežas un ļoti krasi ierobežot migrantu plūsmu būs viens no aktuālākajiem jautājumiem jau šonedēļ Briselē gaidāmajā valstu vadītāju sanāksmē.
Eksperti to dēvē arī par mēģinājumu nosargāt ceļošanai bez pasēm brīvo Šengenas zonu, kas ļauj ikvienam, kurš iekļuvis tās teritorijā, brīvi pārvietoties gandrīz visā ES teritorijā. Taču līdz ar milzīgo imigrācijas krīzi un straujo cilvēku pieplūdumi, kas liedzis veikt kontroles uz ārējām robežām, vairākas Eiropas valstis, kuras ir Šengenas zonā, uz laiku jau ir noteikušas arī iekšējo līdz šim brīvo robežu uzraudzību.
