Dienas notikumu apskats

Ķīna nikni reaģē uz ASV draudiem bloķēt Pekinu; brīdina ar "postošu konfrontāciju" un karu

Dienas notikumu apskats

Meja: Lielbritānija izstāsies no Eiropas vienotā tirgus

Sīrijas nemiernieku grupas piedalīsies miera sarunās Astanā

Sīrijas nemiernieki tomēr piekrīt piedalīties miera sarunās Astanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Sīrijas nemiernieku grupas pirmdien, 16.janvārī, apstiprināja, ka piedalīsies miera sarunās Astanā 23.janvārī. Tajās Sīrijas valdības un nemiernieku delegācijas apspriedīs militāros jautājumus. Ja sarunas būs sekmīgas, tas var būt labs pamats jaunām sarunām Ženēvā, lai diskutētu par iespējām rast konflikta politisku atrisinājumu.  

Pēc nedēļas Kazahstānas galvaspilsētā Astanā paredzētās Sīrijas sarunas organizē Krievija un Irāna, kas ir prezidenta Bašara al Asada sabiedrotās, un Turcija, kas atbalsta nemiernieku kaujiniekus.

Kaut Maskava un Ankara ilgi atbalstījušas pretējās konfliktā iesaistītās puses, Krievija un Turcija decembra nogalē palīdzēja noslēgt vienošanos par pamieru starp režīma un nemiernieku spēkiem. Uguns pārtraukšana neattiecas uz radikālajiem džihādistu grupējumiem, piemēram, “Daīš” jeb „Islāma valsti”.

Vienošanās par pamieru arī paredzēja sarunu rīkošanu starp režīma un nemiernieku delegācijām Astanā, bet janvāra sākumā opozīcijas grupas draudēja boikotēt sarunas, apsūdzot valdības armiju pamiera pārkāpumos.

Tomēr pirmdien nemiernieku grupas paziņoja, ka Astanā tomēr ieradīsies. Viens no grupējuma „Jaish al Islam” jeb „Islāma armija” līderiem Muhameds Alušs teica, ka doties uz sarunām piekrituši „visi nemiernieku grupējumi”.

Viņš arī paziņoja, ka „Astana ir process, lai izbeigtu režīma un tā sabiedroto asinsizliešanu” un ka opozīcijas grupas grib „izbeigt šo noziegumu virkni”.

Sīrijas valdības un opozīcijas pārstāvji Astanā, iespējams, tiksies tiešās sarunās, apliecināja avoti abās pusēs.

Iepriekš Ženēvā notikušās vairākas Apvienoto Nāciju rīkotās sarunu kārtas noslēgušās bez rezultātiem, pēdējo reizi pagājušā gada pavasarī. Taču šoreiz Astanas procesā pieeja būs citāda. Ženēvas sarunu raundos diskusijas bija par konflikta politisko risinājumu, bet Astanā sarunas koncentrēsies tikai uz militāro norišu jautājumiem.

Ja Astanas sarunas varēs novērtēt kā sekmīgas, tas var būt labs pamats jaunām Apvienoto Nāciju organizētām sarunām Ženēvā februārī vēl vienam mēģinājuma rast politisko risinājumu. Līdz šim viens no galvenajiem strīdus punktiem bijusi prezidenta Bašara al Asada nākotne.

Asads nesen teica, ka ir „optimistisks” par sarunām un būtu gatavs „izlīgumam ar [nemierniekiem] ar nosacījumu, ka viņi noliks ieročus”.

Pirms dažām dienām laikraksts „Washington Post” ziņoja, ka Krievija uz sarunām Kazahstānā esot uzaicinājusi arī jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa topošo administrāciju. Sarunas Astanā sāksies trīs dienas pēc Trampa stāšanās amatā. Maskava informāciju par šādu uzaicinājumu gan atteicās apstiprināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti