Lai arī pašā Kiprā gados jauni abu kopienu aktīvisti ir aicinājuši pēc iespējas ātrāk panākt mieru, kad sarunas varētu atsākties, nav zināms.
Īpašais ANO pārstāvis Alēms Sidiks informēja, ka politiķi nespēja panākt vienošanos par teritoriālajiem pārkārtojumiem, kas nepieciešami, lai pieņemtu galīgo izlīgumu un izveidotu vienotu valsti. Tāpēc abas delegācijas nolēma atgriezties Kiprā un pārdomāt turpmāko sarunu gaitu.
Politikas eksperti uzskata, ka panākt vienošanos par zemes platībām, ko nākotnē kontrolēs katra no salas etniskajām kopienām, būs ļoti grūti. Problēmas rada arī piekrastes līnijas sadalīšana.
Kipras sala ir sadalīta jau kopš tālā 1974.gada, kad Turku spēki iebruka salā, atbildot uz Atēnu iedrošinātu apvērsumu ar mērķi panākt apvienošanos ar Grieķiju. Pirms 1974.gada Kiprā dzīvoja aptuveni 18% turku, bet tagad šī kopiena kontrolē aptuveni trešdaļu salas teritorijas. Kopš astoņdesmito gadu sākuma valsts ziemeļos ir izveidota Ziemeļkipras Turku Republika valsts, ko starptautiskā sabiedrība uzskata par okupētu teritoriju.
Jau gadu desmitiem ilgst Kipras grieķu un turku kopienu mēģinājumi panākt salas atkalapvienošanu un pēc pusotru gadu ilgām ANO vadītām sarunām arī šajā mēnesī tika sarīkoti pat divas abu pušu tikšanās.
Tās norisinājās Šveices kūrortā Mont Pelerinā un to galvenais mērķis bija izstrādāt nākamās federācijas iekšējo robežu karti, kas liktu pamatus galīgam lēmumam jau nākamā gada pirmajā pusē.
Taču gan pirmās piecu dienu sarunas, gan jaunākās divu dienu pārrunas ir beigušās bez rezultātiem, abām pusēm apsūdzot vienai otru progresa trūkumā. Kipras turku līderi paziņojusi, ka grieķu kopienas pārstāvji izvirzot pārāk lielas prasības gan teritorijas, gan citos jūtīgajos jautājumos.
Aģentūra „France Press” norāda, ka mēneša sākumā notikušajās pirmajās sarunās abu pušu līderi esot bijuši visai līdzīgās domās par to, cik lielai daļai salas teritorijas ir jāatrodas Kipras turku pārvaldībā. Kipras turku līderis Mustafa Akinči bija uzstājis uz 29,2 procentiem valsts teritorijas, kamēr grieķu kopienas līderis Nikoss Anastasiadess bija piedāvājis 28 procentus.
Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgāks, jo jebkāds miera līgums nozīmētu to, ka tiktu pārrakstītas pašreizējās robežas un abu kopienu pārstāvjiem nāktos pamest savas dzīvesvietas. Taču daudz lielākas domstarpības esot jautājumos par to, cik lielai daļai Kipras grieķu būtu jādod iespēja atgriezties 1974.gadā pamestajās dzīvesvietās. Anastasiadess sākotnēji prasītos 100 tūkstošus samazinājis līdz 90 tūkstošiem, kamēr turku līderis pieprasa mazāk nekā 70 tūkstošus.
Sarunu vidutāji no Apvienoto Nāciju Organizācijas ir pauduši vilšanos par to, ka Kipras līderiem nav izdevies panākt kompromisu.
Ja tas būtu izdevies un vienošanās par miera plānu tiktu panākta, tiktu pavērts ceļš vēl plašākām sarunām starp Grieķiju, Turciju un Kipras bijušo koloniālo valdnieci Lielbritāniju par drošības pasākumiem salas apvienošanā. Galvenais jautājums šajās sarunās būtu aptuveni 30 tūkstošu salā joprojām izvietoto turku karavīru liktenis.
Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns bija cerējis, ka Kipras apvienošanas procesu izdosies noslēgt vēl pirms viņa pilnvaru beigām, taču tagad turpmākā sarunu gaita ir neskaidra un arī par nākamo diskusiju laiku pagaidām lēmums vēl nav pieņemts.
Bet vēl pirms sarunu izgāšanās otrdien vakarā pašā Kiprā, ANO kontrolētajā buferzonā ielās izgāja simtiem Kipras turku un grieķu kopienu jauniešu, aicinot pēc iespējas ātrāk panākt mieru, kā arī paužot savu vienotību dziesmās un dejās.
Jau ziņots, ka šomēnes panākts progress vairāk nekā 40 gadus sadalītās Kipras salas apvienošanas procesā. Sagaidāms, ka sarunas starp grieķu un turku pārvaldīto Kipras daļu līderiem varētu noslēgties vēl līdz gada beigām.
