Kā jau ziņots iepriekš, šonedēļ Krievijas federālais drošības dienests paziņoja par vairāku personu aizturēšanu anektētajā Krimā. Tika apgalvots, ka personas bijušas bruņotas ar spridzekļiem un citiem ieročiem, lai veiktu uzbrukumus objektiem Krimas pussalā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Ukraina ir sākusi piekopt terorisma taktiku, solot spert izlēmīgus soļus drošības situācijas uzlabošanai. Savukārt Ukrainas puse paziņojusi, ka šie apgalvojumi ir pilnībā nepatiesi un tā ir daļa no Krievijas hibrīdkara pret Kijevu.
Kā paziņojusi Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde, Krievijas Federālā drošības dienesta apgalvojumi par to, ka uzbrukumus esot plānojis ukraiņu izlūkdienesta darbinieks Vladimirs Serdjukovs, ir nepatiesa, jo šāds cilvēks nekad nav šādā amatā darbojies. Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvju teiktā, atzīšanās laikā minētais bataljons atrodas sauszemes spēku pakļautībā, un izlūkbataljona komandieris patiesībā varētu būt tikai vada komandieris, kuram nav pilnvaru veikt šādas operācijas.
Otrs no aizturētajiem tā dēvētajiem diversantiem ir Jevgēņijs Panovs, kurš strādājis par autovadīotāju Zaporožjes atomelektrostacijā. Viņa radinieki paziņojuši, ka kopš 8. augusta viņš ir pazudis, pieļaujot, ka vīrietis ir nolaupīts un izvests uz Krimu. Krievijas Federālais drošības dienests ir publiskojis Panova nopratināšanas video. Ukraiņu mediji gan norāda, ka video ir vairākkārtīgi montēts, kas varētu liecināt par iestudētu atzīšanos pastrādātajos noziegumos. Atsevišķi žurnālisti arī pieļauj, ka Panovs ir spīdzināts un patiesībā nopratināšanas video varētu izmantot kā pierādījumu neatļautu nopratināšanas metožu pielietošanā. Tikmēr Ukrainas parlamenta vicespīkere Irina Geraščenko raksturojusi Jevgēņiju Panovu kā vēl vienu ukraiņu ķīlnieku, kuru Krievija ir nelikumīgi nolaupījusi un kuru Ukrainai nāksies atbrīvot. Pēc viņas vārdiem, arī pārējo ķīlnieku atbrīvošana pašlaik ir bloķēta. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka par Panova pazušanu ir ierosināta krimināllieta par nelikumīgu personas brīvības atņemšanu vai nolaupīšanu.
Savukārt, kā pastāstījis Krimas tatāru tautas medžlisa līderis Refats Čubarovs, vēl viens no Krievijas Federālā drošības dienesta aizturētajiem tā dēvētajiem diversantiem Redvans Suleimanovs arī ir reāla persona. Krievijas demonstrētajā video Suleimanovs apgalvo, ka pagājušajā gadā viņu savervējuši Ukrainas izlūkdienesta pārstāvji. Pēc Čubarova vārdiem, Suleimanovs, kurš dzīvojis vienā no Simferopoles rajona ciemiem, esot aizturēts jau pirms trijām nedēļām. Viņa radinieki par aizturēšanu esot klusējuši, jo daudzus Krimas iedzīvotājus biedējot – ja viņi pastāstīs kādam par savām problēmām, savus aizturētos radiniekus dzīvus vairs var nesatikt.
Turpinot pienākt ziņām par Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku aktivizēšanos robežas tuvumā, Rietumos pieaug arī satraukums par situācijas saasināšanos reģionā. Kā paziņojusi Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, Eiropa arī turpmāk neatzīs Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, vienlaicīgi aicinot abas puses izvairīties no darbībām, kas var veicināt konflikta eskalāciju. Pēc Mogerīni vārdiem, konflikta mierīgs atrisinājums ir vienīgā iespējamā izeja no krīzes.
Ar līdzīgu paziņojumu klajā nācis arī ASV viceprezidents Džo Baidens, kurš aicinājis Ukrainas prezidentu Petro Porošenko no savas puses izdarīt visu, lai izvairītos no saspīlējuma vairošanās. Identisks aicinājums nosūtīts arī Krievijai.
