Vienlaicīgi tiek saņemta arī visai pretrunīga informācija par Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līgumu, kuru plānots ratificēt nākamajā nedēļā.
Vēl pirms divām dienām Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka Krievija no Ukrainas austrumiem ir izvedusi aptuveni 70% no saviem spēkiem, bet piektdien viņš paziņoja, ka spēku izvešana ir apturēta.
Pēc prezidenta vārdiem, ir nepieciešams paātrināt triju galveno prasību izpildi: krievu karaspēka izvešanu, robežu slēgšanu militārās tehnikas un karavīru iekļūšanai Ukrainā, kā arī robežas uzraudzīšanu EDSO vadībā.
Iepriekš mediji ziņoja, ka krievu spēki robežu šķērsojot vietās, kur to redz EDSO novērotāji, bet atgriežoties Ukrainā tur, kur viņu nav.
Arī Ukrainas robežsardzes dienests paziņojis, ka Doņeckas un Luhanskas apgabalos turpinās separātisko kaujinieku un Krievijas karaspēka vienību pārgrupēšanās, apgādāšana ar ieročiem un smago bruņutehniku, artilēriju un munīciju.
No nemiernieku puses notiekot aktīva izlūkošana, kā arī līdz šim ieņemto pozīciju nostiprināšana. Tāpat tiek ziņots, ka Krievijas karaspēks tiek koncentrēts arī okupētajā Krimā. Lai arī atsevišķi informācijas avoti vēsta, ka jau sestdien uz Ukrainu dosies nākamā Krievijas humānās palīdzības kolonna, vienlaicīgi tiek ziņots arī par to, ka kaujinieki neļaujot Sarkanā Krusta pārstāvjiem nogādāt Luhanskā palīdzību, ko sarūpējusi Kijeva.
Lai diskutētu par radušos situāciju, piektdien vakarā sasaukta Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde.
Tikmēr Ukrainas prezidenta padomnieks Jurijs Lucenko paskaidrojis, ko īsti nozīmējot solījumi piešķirt Donbasa reģionam īpašo statusu. Pēc Lucenko vārdiem, īpašais statuss atsevišķos reģionos nozīmēšot īpašu ekonomisko režīmu, nosakot brīvprātīgas iespējas gan Ukrainai, gan Krievijai finansēt šīs teritorijas.
Faktiski tas nozīmēšot, ka viss reģionā nopelnītais tur arī paliks. Nākamajā nedēļā izskatīšanai parlamentā iesniegtais projekts arī atkārtoti apstiprināšot tiesības izmantot krievu valodu. Izskanējusi arī iespēja, ka īpaši izveidotā zona, ko pašlaik kontrolē nemiernieki, varētu tikt atdalīta no pārējās Ukrainas teritorijas.
Joprojām turpinās arī diskusijas par nākamajā nedēļā plānoto asociācijas līguma ar Eiropas Savienību ratifikāciju, kas plānota vienlaicīgi ar ratifikāciju Eiropas Parlamentā. „Sueddeutsche Zeitung” ziņo, ka dokumenta parakstīšanas priekšvakarā tajā esot iekļauti vairāk nekā tūkstoš labojumu. Tas esot skaidrojams ar aptuveni 2400 labojumiem, ko pieprasījusi Krievija. Kā norāda izdevums, Eiropas Savienība šādi vēloties apmierināt Krievijas kritiku par brīvās tirdzniecības zonu, un panāktais rezultāts esot arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles diplomātisko centienu rezultāts.
Piektdien pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu Ukrainas prezidents Petro Porošenko gan paziņojis, ka nekādu izmaiņu asociācijas līguma tekstā nebūšot. Arī Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Štefans Fīle norādījis, ka asociācijas līgumu parakstīja Ukraina un Brisele un tikai tās var pieņemt lēmumus par to, kāds nākotnē šis līgums būs.
