„Pēdējā informācija no mūsu Galvenās izlūkošanas pārvaldes liecina, ka 70% Krievijas Federācijas armijas daļu atvilkti aiz [Ukrainas - Krievijas] robežas,” trešdien atklātā valdības sēdē paziņojis Porošenko.
„Tā ir vēl viena cerība , ka miera iniciatīvām ir labas perspektīvas,” piebildis Ukrainas prezidents.
Viņš arī valdības sēdē skaidrojis, ka 5.septembrī Minskā panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu un miera plānu neparedz nedz Ukrainas federalizāciju, nedz kādu teritoriju atdalīšanos. Tomēr nākamnedēļ Ukrainas parlaments izskatīs jautājumu par īpašo statusu prokrievisko separātistu darbības teritorijām - daļai no Doņeckas un Luganskas apgabaliem.
Viņš aicinājis parlamentu atbalstīt šo ierosinājumu un neizgāzt miera procesu, un uzsvēris, ka pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas Minskas protokolā nav pieminētas.
Tiesa, separātisti sola, ka sarunās ar Kijevu uzstās uz šo neatzīto republiku suverenitāti.
Bet Porošenko atkārtoti noraidīja prokrievisko separātistu izteikumus par to, ka viņiem pienāktos visa abu apgabalu teritorija, nevis tikai tā teritorija, kuru kaujinieki faktiski kontrolē, nemaz nerunājot par atsevišķu līderu izteikumiem, ka viņi vēlas pilnīgu neatkarību.
Arī kaujinieku grupējumu līderi uzsver, ka neredz nekādu kompromisa iespēju, kas paredzētu viņu kontrolēto teritoriju atdošanu Ukrainas suverēnajai varai. Līdz ar to tiek apšaubīta jaunā likumprojekta ieviešana dzīvē un konflikta izbeigšana.
Par šo nepiekāpību un acīm redzamo diplomātisko strupceļu liecina arī kārtējās sadursmes pretterorisma operācijas zonā. Ukrainas puse ziņo, ka naktī reģistrēti ne mazāk kā pieci gadījumi, kad apšaudītas Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas. Pamanīta arī aktīva kaujinieku un bruņutehnikas pārgrupēšana separātistu kontrolētajās teritorijās.
Valdības sēdē Porošenko uzsvēra, ka „notiek karš par Ukrainas neatkarību” un Kijeva nepiekāpsies. Runājot par Minskas protokolā piemētajām vietējo varas iestāžu pirmstermiņa vēlēšanām, prezidents pauda, ka Kijevā „nebūs sajūsmā par vietējiem Doņeckas un Luganskas deputātiem”, bet uzreiz retoriski jautāja „vai tad biļeteni nav labāk, nekā automātu kārtas”.
Porošenko norādīja, ka pēc ugunspārtraukšanas situācija valsts austrumos ir radikāli mainījusies, uzsverot, ka pirms tam Ukraina ik dienu zaudēja desmitiem kareivju.
Porošenko arī paziņoja, ka Kijeva negatavojas pārkāpt pamieru. Viņš atzina, ka bruņotie spēki pārgrupējas, taču tas tiek darīts teritorijas aizsardzībai, nevis ar mērķi uzbrukt prokrievisko kaujinieku pozīcijām, par ko Kijevu apsūdz separātisti.
Porošenko pauda, ka „dievs vien zina, cik ilgi turpināsies uguns pārtraukšanas režīms”. Tiek ziņots par atsevišķām apšaudēm, taču pagaidām pamiers nav pārtraukts. Porošenko atzina, ka situācija ir smaga, un par provokācijām apsūdzēja separātistus.
„Pamiera īstenošana ir ļoti sarežģīta, ļoti grūta. Teroristi pastāvīgi cenšas provocēt Ukrainas karavīrus. Pilna apmēra kaujas, es to vēlos īpaši uzsvērt, kopš 5. septembra pulksten 18 nenotiek,” sacīja Porošenko.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai ir uzdots uzraudzīt, kā tiek ievērots pamiers, kuru tā raksturojis kā trauslu. EDSO apsver iespēju uguns pārtraukšanas novērošanai izmantot bezpilota lidaparātus.
Lai gan Krievija joprojām publiski noliedz sava karaspēka atrašanos Ukrainā, Vācijas ārlietu ministrs Frenks Valters Šteinmeiers izteicies, ka Ukraina un Krievija aiz slēgtām durvīm panākušas vienošanos par krievu karavīru un bruņutehnikas izvešanu. No šīs vienošanās varētu būt atkarīga gan situācijas stabilizācija Ukrainas austrumos, gan arī Eiropas Savienības iespējamās jaunās sankcijas. To ieviešana pagaidām ir atlikta, sekojot līdzi trauslā pamiera ievērošanai.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikmēr apsūdzējis rietumvalstis, ka tās izmanto Ukrainas krīzi, lai „reanimētu savu militāro bloku” - NATO.
Bet Vācijas kanclere Angela Merkele aicināja nekavējoties piemērot Krievijai jaunās Eiropas Savienības sankcijas, norādot, ka tās vienmēr var atcelt, ja pamiers Ukrainas austrumos būs noturīgs.
Vienlaikus ASV Vācijas Māršala fonda publicēta aptauja liecina, ka 57% amerikāņu un 58% eiropiešu uzskata, ka viņu valdībām būtu „jāsniedz ekonomisks un politisks atbalsts Ukrainai pat tad, ja tas rada konfliktu ar Krieviju”.
Aptauja veikta ASV un Eiropas lielākajās valstīs. Saskaņā ar to, vairākums amerikāņu arī apsveiktu Ukrainas uzņemšanu NATO, kas krīzi ar Maskavu padziļinātu pavisam noteikti, bet vairums eiropiešu atbalsta Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem.
Karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupolas apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Kijeva pārmet Krievijai separātistu tehnisko un finansiālo atbalstu un ziņo, ka Donbasā darbojas vismaz četras krievu armijas taktiskās grupas – kopumā vismaz 1600 cilvēki.
