Pirmie rezultāti - grieķi referendumā saka «nē» aizdevējiem. Teksta tiešraides arhīvs

Referendums Grieķijā ir sācies - balsošanas iecirkņi ir atvērti no plkst. 7 līdz plkst. 19. Saskaņā ar aplēsēm no kopumā 11 miljoniem iedzīvotāju referendumā varētu piedalīties ap 8,5 miljoni iedzīvotāju. Referendums tiks atzīts par notikušu, ja tajā nobalsos 40% balsotāju.

„Balsoju „Nē” tāpēc, ka domāju, ka tā būtu labāk valstij,” AFP sacījis 80 gadus vecs balsotājs. „Ja mēs teiksim „nē”, tad viņi [aizdevēji] uz mums skatīsies nopietnāk,” teicis sirmgalvis un piebildis, ka šādi balsojis nevis sevis, bet savu mazbērnu dēļ.

Tikmēr uzrunātā bijusī žurnāliste, tagad pensijā esošā 61 gadu vecā Teodora AFP sacījusi, ka viņa teikusi "Jā" aizdevēju prasībām – tāpēc, ka tas nozīmē "Jā" arī Eiropas Savienībai. Pēdējās dienās kopumā ir pieaudzis aizdevēju prasību atbalstītāju loks, jo daudziem ir bažas par iespējamo Grieķijas izstāšanos no eirozonas gadījumā, ja netiks pieņemtas aizdevēju prasības.

Latvijas Radio korespondente Ella Semjonova stāstīja, ka daudzus interesē jautājums, kā grieķi izlems referendumā, jo aptaujas rāda ļoti līdzīgu aizdevēju prasību atbalstītāju un pretinieku īpatsvaru.

Piektdien publicētas vienas aptaujas dati rāda, ka aizdevēju prasības atbalsta 44% balsotāju, bet 43% ir pret. Tikmēr cita aptauja rāda, ka 43% balsotāju gatavi noraidīt prasības, bet 42,2% - pieņemt tās.

Pirmie provizoriskie referenduma rezultāti varētu būt zināmi pēc plkst.21.

Vēlēšanu iecirkņos Grieķijā līdz plkst.10 nav novērota aktīva grieķu dalība. Tradicionāli grieķi iet vēlēt pēc plkst.10, jo pirms tam dodas uz baznīcu vai atpūšas, ziņo Latvijas Radio korespondente Ella Semjonova.

Arī valsts prezidents Prokopis Pavlopulos un arī premjerministrs Aleksis Ciprs dosies pie balsošanas urnām ap plkst.10. Laikā no desmitiem līdz vienpadsmitiem balsos lielākā daļa citu grieķu politisko partiju līderu.

Taču cilvēki jau sāk nākt un drīzumā vēlēšanu iecirkņi varētu būt piepildīti, jo daudzi vēlēsies doties uz pludmalēm.

Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktora Imants Frederiks Ozols no Grieķijas ziņo, ka neilgi pēc plkst.10 Atēnu piepilsētas pamatskolā savu balsi nodeva Valsts prezidents Prokops Pavlopulos.

Iznācis no iecirkņa, viņš gan neatklāja savu balsojumu, taču aicināja cilvēkus būt ļoti kritiskiem par visu, kas ir izskanējis pēdējā laikā un veikt ļoti pārdomātu izvēli.

Ņemot vērā politisko spēku, kam savulaik piederēja Pavlopulos, var pieļaut, kas tas ir balsojums "Jā"- proti, par sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Vēlētāju aktivitāte neilgi pēc plkst.10 ir diezgan augsta, turklāt paredzams, ka tā dienas laikā varētu pieaugt.

"Jā" kampaņas organizācijas kampaņas pārstāvji kritizē daudzas nepilnības referenduma organizēšanā  - par to plašāk LTV Dienas ziņās plkst.18.

 

Referendumā nobalsojis arī Grieķijas premjers Aleksis Ciprs, kurš iepriekš sabiedrību aicinājis stingri iestāties pret kreditoru prasībām.  

Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") izsaka cerību, ka grieķi teiks "jā" aizdevēju prasībām.

 

Grieķijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka līdz šim referendums noticis bez starpgadījumiem. Dažos balsošanas apgabalos trūkuši vēlēšanu biļeteni, taču šī kļūme operatīvi novērsta.

Latvijas Radio speciālkorespondente Ella Semjonova ziņo, ka, lai arī cilvēki stāv rindā pie vēlēšanu urnām, kopumā balsotāju aktivitāte ir salīdzinoši zema.

Līdz šim vēlētāju aktivitāte referendumā ir par pusi zemāka, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām šā gada janvāra beigās. Iemesls ir vienkāršs – pirmoreiz balsošana ir jūlijā un šajā laikā cilvēki jau devušies vasaras atvaļinājumā.

Referendumā savu viedokli pauduši arī visu lielāko Grieķijas partiju vadītāji. Partijas "Jaunie demokrāti" līderis Andonis Samars atklāja, ka viņš ir balsojis par starptautisko aizdevēju nosacījumiem: "Šodien Grieķijas iedzīvotāji ir valsts likteņa lēmēji. Mēs balsojam "Jā" par Grieķiju un "Jā" par Eiropu.” 

"Es ceru, ka to dažu cilvēku neapdomīgi un pārgalvīgi sētās sēklas nenesīs augļus. Es ļoti ceru, ka cilvēki neatbalstīs šīs negudrās personas," ļoti lakoniski pēc balsošanas izteicās partijas "Upe" vadītājs Stavros Teodorakis.

Komunistu partijas KKE ģenerālsekretārs Dimitris Kutsumbas, līdzīgi kā Cipra, ir pret starptautisko aizdevēju noteikumu ieviešanu un pēc savas balss nodošanas vēlēšanu iecirknī sacīja: "KKE turpinās cīnīties pirmajās rindās, lai atceltu nepopulāros pasākumus. Valsts iedzīvotāji ir vienmēr gatavi un modri un izturēs jebkuru notikumu gaitas attīstību. Vai tas vedīs pie jaunas vienošanās – giljotīnas, vai ari pie šķiršanās."

"Šodien ir liela diena tiem Grieķijas iedzīvotājiem, kuriem nav baiļu. Demokrātija dod tiesības pilsoņiem pieņemt pašiem savus lēmumus, nevis klausīt tiem, kuri grib pakļaut savai varai tautas un valstis," tā teica partijas "Neatkarīgie grieķi" līderis un aizsardzības ministrs Pans Kamens.

 

Interesantu aptauju saistībā ar referendumu ir veicis britu laikraksts "The Guardian" - tas aptaujājis sešus vadošus pasaules ekonomistus, no kuriem četri teikuši "nē" aizdevēju prasībām.

 

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis paziņojis, ka viņš atkāpsies no amata, ja referendumā pārsvaru gūs aizdevēju prasību atbalstītāji. Vienlaikus viņš Vācijas laikrakstam "Bild" paudis pārliecību, ka aizdevēju atbalstītāji balsojumā neuzvarēs.

Viņš pēc nobalsošanas arī paziņoja, ka eirozonas masīvas kļūdas noveda pie lielākas taupības prasībām Grieķijai,  par kurām grieķiem jāpauž savs viedoklis. Viņš sacīja, kas svētdienas balsojums "dod cerību Eiropai, ka kopīgā valūta un demokrātija var pastāvēt kopā".  

Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons norādījis, ka Grieķijai un starptautiskajiem aizdevējiem jāstrādā pie kompromisa variantiem, lai palīdzētu valstij izķepuroties no parādu krīzes, un šajā ziņā nevajadzētu paļauties tikai uz Eiropas Centrālo banku.

Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu Grieķijai piešķirt ārkārtas aizdevumu, lai tā varētu nodrošināt algu izmaksu un publiskos pakalpojumus.

Šulcs intervijā Vācijas konservatīvajam laikrakstam "Die Welt" aizstāvējis ES stingro pieeju sarunās ar Atēnām un izteica cerību, ka grieķi referendumā teiks "jā" aizdevēju prasībām.

Tomēr, ja grieķu vairākums referendumā teiks "nē" aizdevēju prasībām, tad Grieķijai nāksies ieviest citu valūtu, teicis EP prezidents.

Sociālo tīklu lietotāji turpina ironizēt par referendumā uzdoto jautājumu. Lūk, viens ironizē, ka ar atbilldi "nē" tiek dots akcepts, ka parādi nav jāatdod, bet ar atbildi "jā" - ka grieķu parādi jāsedz citiem.

 

Līdz plkst. 14 vēlēšanās piedalījušies 35% balstiesīgo vēlētāju. Šobrīd Grieķijā ir pusdienlaiks, kad iedzīvotāji dodas pusdienās vai atpūšas, tāpēc ir samazinājusies cilvēku plūsma vēlēšanas iecirkņos. Gaidāms, ka no plkst.16 līdz 19 vēlētāju aktivitāte atkal palielināsies, ziņo lsm.lv korespondente Dace Komseli.

Šis ir pirmais referendums Grieķijā kopš 1974.gada, kad tauta balsoja par monarhijas likvidēšanu.

Valdība rīkoja referendumu, lai grieķu tauta varētu izvēlēties starp demokrātiju ar prezidentu vai arī demokrātiju ar karali priekšgalā. Cilvēki deva priekšroku mūsdienās esošajam demokrātiskajam režīmam un valsti pārstāv prezidents, nevis karalis.

Kopš 1920.gada Grieķijā notikuši astoņi referendumi.

 

Soctīklu lietotāji interneta dzīlēs sameklējuši foto ar drahmām - grieķu valūtu pirms eiro ieviešanas.Tas kā atgādinājums gadījumā, ja tomēr Grieķijai nāksies pamest eirozonu. Tiesa, grieķu finanšu ministrs Varufakis iepriekš izteicies, ka Grieķija nevarētu atgriezties pie drahmām, jo vairs nav iekārtu, ar ko šo valūtu drukāt.

 

 

Saloniku mērs Janis Butaris - viens no vadošajiem politiķiem, kas atbalsta starptautisko aizdevēju prasības, - aicināja Grieķijas politiķis apvienot spēkus, lai novērstu negatīvu attieksmi pret Atēnām Briselē. Butaris vietējiem medijiem sacīja, ka referendums pilsētā norit drūmā atmosfērā, bet tai pašā laikā tā ir atbrīvošanās atmosfēra, ziņo vietējie mediji.  

"Lai kāds būtu rezultāts, mums jāiet uz Briseli visiem kopā kā vienai nācijai, un Briselei jāsaprot, ka ir jāatrod ilgtspējīgs risinājums," piebilda mērs, paužot cerību, ka šķelšanās Grieķijas sabiedrībā beidzot beigsies, un politiskās partijas pārstās kultivēt konfliktu.

Tikmēr Vācijas centrālās bankas "Bundesbank" vadītājs Jenss Vīdmans brīdinājis valsts finanšu ministru Volfgangu Šeibli par iespējami lielo robu Vācijas budžetā gadījumā, ja Grieķijai nāksies pamest eirozonu. Saskaņā ar Vācijas centrālās bankas prognozēm papildu būtu nepieciešami 14,4 miljardi eiro, bet varbūt arī ar tiem nepietiktu.

 

Pēc Atēnu ziņu aģentūras ziņām, vēlētāju aktivitāte šogad varētu būt tādā pašā līmenī kā vēlēšanās šā gada janvārī - tad pie vēlēšanu urnām devās apmēram 65% vēlētāju. No desmit miljoniem balstiesīgo grieķu pilsoņu nobalsoja apmēram seši miljoni. Tādā gadījumā aktivitāte būtu augstāka par nepieciešamo - 40% balstiesīgo jāpiedalās referendumā, lai to uzskatītu par notikušu.

Latvijas Radio speciālkorespondente Ella Semjonova ziņo, ka izskatās, ka saulains laiks un siltā jūra nenoturēja iedzīvotājus no tā, lai izpildītu pilsonisku pienākumu un izšķirtu valsts likteni. Cilvēki brauc uz iecirkņiem, kur ir pierakstīti, no citām valsts pilsētām un miestiem.

Daudzi grieķi pat lido no ārvalstīm, jo šī ir viņiem vienīga iespēja nobalsot. Šis referendums saorganizēts nedēļas laikā, lai gan parasti aizņem 40 dienas. Tāpēc vēstniecības ārzemēs nepaguva sagatavoties balsojuma nodrošināšanai ārpus Grieķijas.

Izskatās, ka lielākā daļa velētāju ir pārliecināti savā izvēlē. Un eksperti izsaka prognozes, ka rezultāts „par” un „pret” starptautisko aizdevēju taupīšanas prasībām būs ļoti tuvs. Taču pateikt, kāds viedoklis gūs vairākumu, pagaidām neņemas prognozēt neviens.

 

Latvijas Televīzija no Atēnām vēsta, ka neatkarīgi no šīs dienas referenduma rezultātiem komercbankas, iespējams, arī jaunnedēļ netiks atvērtas. Turklāt tiek pieļauts, ka no pašreizējiem 60 līdz 20 eiro tiks samazināts naudas apjoms, kādu viens cilvēks dienā var izņemt no bankomāta.

Šie papildu ierobežojumi iespējami saistībā ar komercbanku zemo kapitāla pieejamību. Tāpat runu līmenī tiek pieļauta Grieķijas centrālās bankas vēršanās pēc finansiālas palīdzības pie Eiropas Centrālās bankas, taču arī šīs ziņas nav oficiāli apstiprinātas.

 

BBC žurnālists ziņo par svētdien paredzēto Grieķijas finanšu ministra ārkārtas tikšanos ar Grieķijas centrālās bankas un komercbanku vadību.

 

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas ienāk pirmie pie iecirkņiem veikto aptauju dati. Tie liecina, ka vēlēšanās pārsvaru guvuši aizdevēju prasību pretinieki.

 

Piecu organizāciju veikto aptauju rezultāti:

• "MRB Star": "Nē" – 54%-49%; "Jā" –  46%-51%;
• "Antenna": "Nē" – 52%; "Jā"– 48%;
• "Gpo mega": "Nē" –  51%, "Jā" –  48,5%;
• "Marc alpha": "Nē" –  54,5%- 49,5%, "Jā"– 45,5%-50,5%;
• "Metron": "Nē" –  52%, "Jā" – 48%.

 

 

 

Trīs vēlētāju aptaujas liecina, ka vairākums nobalsoja pret aizdēvēju priekšlikumiem un taupības programmu, ziņo AP. 

 

 

BBC vēsta, ka pēc Grieķijas referenduma rezultātiem Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele plāno ārkārtas tikšanos pirmdienas vakarā.

Raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz avotiem bankās, ziņo, ka tuvākajās dienās bankām beigsies nauda, un naudas izņemšanas apjomi jau trīskāršojas. Cilvēki izņem naudu no bankomātiem un ar interneta pārvedumiem, lai glābtu savus uzkrājumus.

Grieķijas valdošā partija „Syriza”  sola ātras sarunas ar aizdevējiem pēc referenduma rezultātu paziņošanas, Grieķijas televīzijā pavēstīja partijas pārstāvis.  Viņš norādīja, ka Grieķijas valdība darīs visu iespējamo, lai pabeigtu sarunas pēc iespējas ātrāk.

Dažādos medijos publicētas vairākas vēlētāju aptaujas, taču tās visas liecina, ka pārsvaru guvis viedoklis pret taupību un aizdevēju prasībām Metron Analysis : 'Par' 48%, 'Pret' 52% GPO : 'Par' 48.5%, 'Pret' 51.5% MARC : 'Par' 48%, 'Pret' 52% MRB : 'Par' 46% , 'Pret' 49%

„The Guardian”  vēsta, ka vadošie grieķu politiķi jau gatavojas doties uz Briseli, lai turpinātu sarunas ar aizdevējiem par ekonomikas glābšanu, tikmēr Atēnās aizvien vairāk bankomātos beidzas nauda un bankas nav spējīgas tos uzpildīt.

Grieķijas Finanšu ministrijas un  banku vadība plāno ārkārtas tikšanos svētdienas vakarā, tiesa, tikšanās atlikta uz vēlāku laiku nekā sākotnēji plānots, ziņo Star TV.

Grieķijas Iekšlietu ministrija informējusi medijus, ka, ņemot vērā kopējo balsotāju skaitu, dalība referendumā pārsniedza 50% no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, līdz ar to referendums ir  leģitīms.

Grieķijas Iekšlietu ministrija sākusi publicēt pirmos referenduma rezultātus. Referendumā piedalījušies 53,83% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Pirmo rezultātu apkopošana liecina, ka par aizdevēju prasībām nobalsoja 39%, bet pret – 60%.  

Aģentūra „ Reuters”  ziņo, ka Grieķijas Banka lūgs Eiropas Centrālajai bankai ārkārtas palīdzību, lai nodrošinātu grieķu banku likviditāti.         

Pēc pirmo provizorisku rezultātu paziņošanas, valdības runasvīrs Gabriels Sakelaridis pavēstījis, ka tauta ir devusi premjeram Aleksim Cipram skaidru mandātu aizstāvēt Atēnu pozīciju sarunās ar aizdevējiem. Sarunām ir jāsakās jau šovakar, pavēstījis valdības runasvīrs.

Valdības pārstāvji pēc provizorisko rezultātu paziņošanas arī uzsvēra, ka Atēnas neapsver iespēju sākt drukāt savu valūtu, ziņo „Reuters”.  

Grieķijas un aizdevēju sarunu koordinators Eiklīds Cakalots Star TV sacīja, ka paralēlas valūtas iespēja netiek apspriesta. Viņš arī nedomā, ka Grieķiju grasās „izmest no eirozonas”. Arī Cakalots norādīja, ka sarunas ar aizdevējiem sāksies jau šovakar.  

Saskaita 21% balsu. Par aizdevēju priekšlikumiem balsojuši 39,58%, bet pret – 60,42%.    

Latvijas Televīzijas žurnāliste no Briseles Ilze Nagla vēstīja, ka „balsojums nē” nozīmē to, ka Briselē rīt un turpmākās dienas būs visai intensīvas. Grieķijas premjers Aleksis Ciprs izteicies, ka cer panākt jaunu vienošanos un otrdien atvērt pirms nedēļas slēgtās bankas. Tomēr, ja sarunas pēc šāda balsojuma atsāksies, tad tās būs daudz smagākas nekā līdz šim - tiks meklēti nākamie risinājumi.

Pēc provizorisko rezultātu paziņošanas daudzi pret aizdevēju programmu noskaņotie iedzīvotāji sāka pulcēties Atēnu centrā un svinēt savu uzvaru.

Saskaitīti 30,07% balsu. Par aizdevēju priekšlikumu atbalstīšanu balsoja 39,31%, bet pret to – 60,69%.

 

 

Latvijas Televīzijas  ārzemju ziņu redaktors Imants Frederiks Ozols ziņoja, ka aizdevēju prasībām vairāk "nē"  teica jaunieši – cilvēki, starp kuriem bezdarba līmenis ir visaugstākais. Vecāki cilvēki vairāk ir teikuši "jā". Grieķijas valdība drīzumā varētu vērsties pēc finansiālas palīdzības - lūgt Eiropas Centrālajai bankai ārkārtas finansējumu grieķu komercbankām, kam trūkst līdzekļu.

Pēc provizorisko rezultātu paziņošanas pieaug prasības opozīcijas partijas līderim, bijušajam premjeram Antonim Samaram atkāpties no centriski labējās Jaunās Demokrātu partijas  priekšsēdētāja amata, ziņo „ The Guardian”.  

Lai gan Samara partija aicināja grieķus referendumā atbalstīt aizdevēju programmu un taupības režīmu, tiek lēsts, ka daļa opozīcijas atbalstītāju tomēr balsoja pret aizdevēju priekšlikumiem, protestējot pret Samaru, kurš neatkapās no partijas vadītāja amata.

Eirogrupa pirmdien neplāno ārkārtas tikšanos pēc Grieķijas referenduma rezultātiem, ziņo „ Reuters”.  Anonīms avots aģentūrai sacīja, ka sanāksme nav plānota, jo ministri nemaz nezinātu, ko īsti apspriest.  

Eiropas Komisija pagaidām nav komentējusi provizoriskos referenduma rezultātus.

Saskaitīti 40,43% balsu. Par aizdevēju programmas nosacījumiem balsoja 38,92%, pret – 61,08%.

 

 

Ņemot vērā referenduma rezultātus, saskaņā ar kuriem vairums grieķu noraidīja aizdevēju prasības, Grieķijas valdība pieliks visas pūles, lai vienotos ar kreditoriem par glābšanas plānu, paziņoja Grieķijas valdības pārstāvji. Tāpat valdība vērsīsies pēc finansiālas palīdzības pie Eiropas Centrālās bankas, lai dabūtu ārkārtas finansējumu grieķu bankām, ziņo AFP.

Saskaitīta vairāk nekā puse – 52,62% balsu. Par aizdevēju programmas nosacījumiem balsoja 38,76%, pret – 61,24%.

 

Krievijas ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Aleksejs Ļihačevs paziņojis, ka ar aizdevēju prasību noraidīšanu Grieķija ir spērusi soli tuvāk izstājai no eirozonas.

 

 

 

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis svētdienas vakarā paziņojis, ka Grieķijas iedzīvotāji ir devuši skaidru vēstījumu – "nē" finansējuma "cirpšanai", bet "jā" – reālām reformām.
 
Jau pirmdien Grieķijas valdība aicinās partnerus meklēt kopsaucēju strīdīgajos jautājumos, teica ministrs, piebilstot: "Šodienas "nē" ir liels "jā" demokrātiskai Eiropai."

 

 

Socioloģiskās kompānijas "Metron Analysis" dati liecina, ka "jā" vārdu ir teikuši lielākoties uzņēmēji, pensionāri, lauksaimnieki. Savukārt "nē" teikuši tie, kas krīzes laikā cietuši visvairāk – studenti, bezdarbnieki. Negatīvi balsojuši 67% jauniešu. 

Lielākās opozīcijas partijas Jaunā demokrātija līderis Antonis Samaras nupat televīzijas uzrunā paziņojis par savu atkāpšanos no partijas vadītāja amata. Viņa vietu uz laiku ieņems bijušais parlamenta spīkeris Evangelos Meimarakis.

 

 

Saskaitīti 85,02% balsu. Par aizdevēju programmas nosacījumiem balsoja 38,46%, pret – 61,54%.

 

 

Eiropas Komisija (EK) oficiālajā paziņojumā svētdienas vakarā norāda, ka pieņem zināšanai referenduma rezultātus un tos respektē.

EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers svētdien un pirmdien konsultēsies ar visu 18 eirozonas valstu līderiem un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem. Junkers pirmdienas rītā sazināsies ar Eiropas Centrālās bankas un Eirogrupas vadību, bet otrdien plānota saruna ar Eiropas Parlamenta vadību.