Pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām opozicionāri noskaņotie politologi, politiķi un iedzīvotāji spriež, kāpēc tieši opozīcijas elektorāts uz vēlēšanām nav atnācis. Piemēram, nogalinātā Borisa Ņemcova kādreiz vadītā partija "Parnas" nav ieguvusi pat 1% no vēlētāju balsīm.
Daudzi politologi vēl pirms vēlēšanām brīdinājuši, ka tieši mazā vēlētāju aktivitāte ir tas, ko varas partija “Vienotā Krievija” mēģina panākt.
Daudz arī tiek runāts par falsifikācijām un tā dēvētajiem karuseļiem. Centrālā vēlēšanu komisija gan paziņojusi, ka viss bijis normāli un vēlēšanas bijušas godīgas.
Tajā pašā laikā tā informējusi, ka vairākos iecirkņos rezultāti ir atcelti un pret vienu amatpersonu pat sākts kriminālprocess par vēlēšanu procesa traucēšanu.
Tas gan ir liels progress salīdzinājumā ar Centrālās vēlēšanu komisijas pausto pēc iepriekšējām vēlēšanām. Uz to norāda arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija, kas jau mēnesi novēroja priekšvēlēšanu procesu. Lai gan pati vēlēšanu diena bijusi veiksmīgāka nekā pirms pieciem gadiem, pašā demokrātijas procesā Krievijā ir lielas problēmas.
“Savā ziņojumā esam atzīmējuši, ka mediji bija neobjektīvi un pārsvarā atspoguļoja “Vienotās Krievijas” un dažādu ierēdņu aktivitātes.
Turklāt nevalstiskām organizācijām te ir ļoti grūti strādāt, piemēram, to biedriem vairs nav tiesību piedalīties vēlēšanās kā novērotājiem,” norādīja EDSO misijas vadītājs Jans Petersens.
Saskaņā ar neatkarīgo novērotāju pausto, lielākais falsifikāciju skaits bijis nevis balsošanas brīdī, bet to skaitīšanas laikā. Piemēram, Ziemeļkaukāza reģionos daudzas balsis esot piezīmētas varas partijai. Čečenijā neatkarīgie novērotāji ziņo par apmēram trešdaļas iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās, bet oficiālajā statistika tie ir 80% balsstiesīgo.
Jau ziņots, ka varas partija „Vienotā Krievija” krietni uzlabojusi savu rezultātu, salīdzinot ar iepriekšējām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām. Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina dibināto partiju svētdien nobalsoja vairāk nekā puse - aptuveni 54% vēlētāju.
Otrajā vietā ir Komunistiskā partija ar nepilniem 14%, un no tās nedaudz atpaliek Vladimira Žirinovska liberāldemokrāti. Vēl domē iekļuvusi partija "Taisnīgā Krievija" ar 6% balsu.
