Nevienojas, bet varētu spriest vēlreiz
G7 ārlietu ministri vienprātīgi atbalsta ASV militāro intervenci pret Sīrijas prezidenta prezidentam Bašara al Asada režīmu pēc ziņām par ķīmisko ieroču lietošanu pagājušajā nedēļā. Taču domas atšķiras par to, cik līdzatbildīga ir galvenā Asada sabiedrotā – Krievija, un ko šajā situācijā var darīt Rietumi.
Sanāksmē Lukas pilsētā Itālijā valsts ārlietu ministrs Andželīno Alfāno uzsvēra, ka Krievijas izolēšana un mēģinājumi to iedzīt stūrī pašlaik nav labākais risinājums. Gan Eiropas Savienība, gan Kanāda gaida rūpīgu izmeklēšanu par notikušo ķīmisko uzbrukumu. Tikmēr ASV un Lielbritānija uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai domātu par to, kā Krieviju piespiest atteikties no Asada režīma militāras atbalstīšanas.
Uz to norādīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons: “Es piekrītu, ka esam jau neskaitāmas reizes bijuši pie diskusiju galda Sīrijas dēļ un nevienam nevajadzētu lolot pārāk lielas cerības. Taču pašlaik neapšaubāmi ir radusies iespēja, jo Krievija tagad ir pieredzējusi, ka tās sabiedrotais Asads pilnīgi atklāti ir lietojis ķīmiskos ieročus, nogalinot savus tautiešus tādā veidā, kā to darīja pirms gandrīz simt gadiem. Nav nekādu šaubu, ka tas ir noticis, un
tagad Krievijai ir liela stratēģiska izvēle: vai nu turēties kopā ar šo cilvēku, kurš indē ne tikai savus ļaudis, bet arī Krievijas reputāciju, vai tomēr būt daļai no risinājuma.”
G7 ministru tikšanās laikā Boriss Džonsons citiem līderiem piedāvāja iekļaut sankciju sarakstā vairākas Krievijas militārpersonas, taču šis aicinājums atbalstu neguva, jo citi Eiropas ārlietu ministri to noraidīja.
Vienlaikus gan uzsvērts, ka lēmums par sankcijām varētu tikt izskatīts atkārtoti pēc starptautiskās izmeklēšanas saistībā ar notikušo Sīrijā.
Turklāt G7 paziņoja, ka Sīrijas nākotni ar prezidentu Bašaru al Asadu neparedz.
Nozīmīga vizīte Krievijā
Tikmēr ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons tūlīt pēc G7 sanāksmes Itālijā dosies vizītē uz Maskavu. Tā viņam ir labi pazīstama, jo Krievijā viņš ilgu laiku pārstāvēja naftas giganta “Exxon Mobil” intereses. Pagaidām nav zināms, vai ASV valsts sekretārs tiksies tikai ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Maskavā, vai arī ar prezidentu Vladimiru Putinu.
Taču gaidāms, ka uzņemšana valsts sekretāra amatā šoreiz būs vēsa. Sīrijas dēļ sarunas nebūs vieglas. Kā ziņojumā pirms vizītes izteikusies Krievijas Ārlietu ministrija, ASV un Krievijas attiecībās pašlaik tiek piedzīvots grūtākais periods kopš Aukstā kara beigām.
Vēl pirms došanās ceļā ASV valsts sekretārs paziņoja, ka Krievijai ir jāizvēlas, vai tā vēlas saistīt sevi ar ASV un līdzīgi domājošām valstīm, vai arī ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, Irānu un Libānas šiītu kustību "Hizbollah”.
Analītiķi arī Rietumu medijos norāda, ka Tilersona vizīte būs ļoti izšķiroša ar mērķi salauzt Krievijas un Sīrijas politiskās saiknes, mēģinot nokaunināt Krievijas varu par atbalstu tik vardarbīgam režīmam.
Vēl pirms Sīrijas notikumiem bija cerēts, ka Tilersons Krievijā varētu runāt arī par situāciju Ukrainā, bet Baltijas valstis sagaidīja, ka Tilersons pēc nesenās vizītes NATO, kur tikās alianses ārlietu ministri, varētu pieminēt arī Krievijas mācības pie Baltijas robežām „Zapad 2017”, kas sāksies rudenī un par, kurām ir maz informācijas un daudz satraukuma.
Vēstīts, ka spriedze starp Rietumiem un Krieviju pieaugusi pēc tam, kad ASV veica uzlidojumus Šairatas aviobāzei pie Homsas pilsētas Sīrijā, kas bija reakcija uz ķīmisko uzbrukumu Hān Šeihūnā Sīrijā. Tajā aizvadītās nedēļas sākumā nogalināja vairāk nekā 80 cilvēku, no kuriem liela daļa bija bērni, un ievainojumus guva vairāk nekā 500 cilvēku.
ASV un Rietumeiropa vaino Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, savukārt tam iebilst Asada sabiedrotā Krievija un Irāna. Liedzas arī pats Bašars al Asads, norādot uz opozīcijas vainu.
