Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem tie ir notikuši četrās pilsētās - Ķelnē, Diseldorfā, Dortmundē un Bīlefeldē. Policija identificējusi 52 aizdomās turamos. Kamēr izmeklēšana turpinās, sabiedrībā pieaugusi skepse gan par policijas darbu, gan medijiem. Saskaņā ar aptaujām, lielākā Vācijas sabiedrības daļa joprojām uzticas medijiem, taču aptuveni 40%tomēr domā, ka migrācijas lietas medijos ir atspoguļotas vienpusēji.
Joprojām dažādi uzskati valda arī Vācijas politiskajā vidē, šķeļas arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdības pārstāvji.
Transporta lietu ministrs Aleksanders Dobrints sacījis, ka Vācijai ir jāslēdz robežas bēgļiem tik ilgi, kamēr citas Eiropas Savienības dalībvalstis nav piekritušas šo slogu dalīt. Vācijas kanclere ir apsolījusi, ka šogad ienācēju skaitu samazinās, taču atsakās noteikt uzņemamo cilvēku skaita griestus, sakot, ka tas neizbēgami nozīmētu robežu slēgšanu, kas savukārt apdraudētu vienotas Eiropas ideju. Tam Dobrints savukārt, nepiekrīt, sakot, ka gluži otrādi, Eiropa būs apdraudēta, ja Vācija neko nedarīs. Šim viedoklim iebilst citi valdības locekļi, piemēram ārlietu ministrs Valters Šteinmeiers.
Tā vietā, lai slēgtu robežas, Merkele šobrīd aktīvi cīnās, lai panāktu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iesaistīšanos, kā arī, lai ātrāk tiktu izbūvētas bēgļu nometnes valstīs pie ES robežām, īpaši Turcijā, kam Brisele šim nolūkam ir iedevusi prāvus līdzekļus – aptuveni triju miljardu eiro vērtībā. Par Turcijas panākumiem apturēt cilvēku plūsmu uz Eiropu arvien ir šaubas.
Diskusijās ir iesaistījies arī Vācijas prezidents Joahims Gauks. Par imigrācijas procesiem viņš izteicies Šveicē, Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā.
„Lai arī valstīm ir pienākums palīdzēt bēgļiem, tomēr migrācijas ierobežošana nav neētiska, ja tā palīdz šī mērķa īstenošanā,” sacīja Vācijas prezidents, piebilstot, "ja par ierobežojumiem nerunās demokrāti, mēs atstāsim diskusiju populistiem un ksenofobiem," viņš norādīja. Vārdā nesaucot, tomēr viņš ir kritizējis vairākas ES austrumu dalībvalstis par nevēlēšanos uzņemt bēgļus, sakot: "Man ir grūti saprast, ka šīs valstis, kuru politiski vajātajiem pilsoņiem tika izrādīta solidaritāte, tagad nevēlas izrādīt solidaritāti vajātajiem cilvēkiem."
Jau vēstīts, ka Jaungada naktī Ķelnē notika masveida seksuāli uzbrukumi sievietēm. Ziņas par notikumiem Ķelnē klajā nāca vien vairākas dienas pēc jaunā gada iestāšanās.
