Pēc sarunām ES augstā komisāre ārlietās Federika Mogerīni sacīja, ka Irānas atomenerģijas „jaudu un krājumu bagātināšana būs ierobežota“. Pilnīga vienošanās tiks izstrādāta līdz 30. jūnijam. Pretī tam Rietumvalstis pakāpeniski mazinās pret Irānu noteiktās sankcijas ekonomikā un finansēs.
Arī Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs sacīja, ka abu pušu starpā ir sperts „izšķirošais solis“. Iepriekš tviterī Zarifs rakstīja: „Risinājumi atrasti, nekavējoties [esam] gatavi rakstīt vienošanos“.
Irānas un pasaules lielvaru strīds ir bijis gadiem ilgs. Irāna ir izstrādājusi atmoenerģijas programmu, kuru, tā saka, vēlas izmantot enerģētikā un elektrības ražošanā. Rietumvalstis to noraida, izsakot aizdomas, ka Irāna ražo kodolieročus un grasās kļūt par kodolvalsti.
Lai iespaidotu Irānu, Rietumvalstis ieviesa sankcijas, piemēram, attiecībā uz finanšu sektoru un naftas eksportu un citiem tautsaimniecības sektoriem. Sankcijas ir ieviestas kopš 2002.gada, kad Irāna sāka savu kodolprogrammu. Toreiz, 2002.gadā, Irāna liedza ANO inspektoriem pieeju Arkas un Natanzas kodolreaktoriem. ANO toreiz pavēstīja, ka pastāv būtiskas aizdomas, ka Irānas rīcībā ir būtiski bagātinātā urāna krājumi. Turpmākajos gados notikuši vairāki mēģinājumi panākt izlīgumu starp Irānu un pasaules lielvarām, taču tie bijusi nesekmīgi, jo puses nespēja vienoties.
Taču piektdienas vakarā daudzi pasaules līderi, piemēram, ASV prezidents Baraks Obama jau ir apsveikuši, pēc viņa vārdiem, „vēstursko vienošanos“ ar Irānu.
Viņš gan arī piebildis, ka gadījumā, „ja Irāna krāpsies, tad visa pasaules to zinās”. Viņš arī brīdinājis, ka vēl daudz darba ir priekšā. Arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atzinis, ka šī ir „liela diena”. Viņš arī piebildis, ka tuvāko 15 gadu laikā Irānas Arakas reaktorā bagātinātā urāna krājumi tiks samazināti par 98%. AFP arī vēsta, ka vienošanās arī paredz, ka tuvāko 15 gadu laikā Irāna nebūvēs jaunu infrastruktūru atomenerģijas programas ietvaros. Turklāt Irāna apņemas pārtraukt divu trešdaļu urāna centrifūgu darbību.
Savukārt Krievija, kas palīdzēja Irānai kodolprogrammas izveidē, norādīja, ka vienošanās ir Teherānas „neapšaubāmu tiesību” radīt savu atomprogrammu civilu nolūku dēļ atzīšana.
Vienošanos apsveikusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands.
Tikmēr Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu tviterī norādījis, ka „ikvienai līgumam ir nozīmīgi jāmazina Irānas kodolspējas un jāaptur tās terorisms un agresija“. Arī citas Izraēlas amatpersonas, komentējot vienošanos, ieturēja piesardzību.
Sarunu laikā Šveicē Irāna diskutēja ar sešu lielvaru pārstāvjiem, kuru vidū bija amatpersonas no ASV, Krievijas, Ķīnas, Francijas, Lielbritānijas un Vācijas.
