Palestīniešu pašpārvaldes lēmums spert konkrētu soli, lai pievienotos Hāgā bāzētajai Starptautiskajai Krimināltiesai, sekoja mazāk nekā 24 stundas pēc tam, kad ANO Drošības padome nepieņēma rezolūciju, kas noteiktu termiņu, kad Izraēlai jāizbeidz palestīniešu teritoriju okupācija.
Rezolūcijas projekts paredzēja noteikt, ka Izraēlai 12 mēnešu laikā jāpanāk galīgā miera vienošanās ar palestīniešiem un Izraēlas okupācijai palestīniešu teritorijās jānoslēdzas līdz 2017.gada beigām.
Otrdienas balsojumā 15 valstu ANO Drošības padomē rezolūciju atbalstīja astoņas valstis, taču ar to nebija pietiekami. Pret nobalsoja ASV un Austrālija, bet starp tām, kas atturējās, bija Lielbritānija un Lietuva. Ja dokumentam būtu pietiekams atbalsts, tad Savienotās Valstis, domājams, izmantotu savas veto tiesības kā padomes pastāvīgā dalībvalsts, bet tas būtu radījis negatīvu reakciju arābu valstīs. Vašingtona uzskata, ka šāda rezolūcija vienpusēji nospraustu patvaļīgi noteiktus termiņus un radītu augsni vēl dziļākai sašķeltībai, nevis kompromisam. ASV uzstāj, ka vienošanās jāpanāk tiešās Izraēlas un palestīniešu sarunās, kas gan līdz šim nav bijušas īpaši sekmīgas.
Jau nākamajā dienā pēc šī balsojuma, trešdienas vakarā, palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass parakstīja Starptautiskās Krimināltiesas statūtus, lūdzot Palestīnu uzņemt šajā starptautiskajā organizācijā. Palestīnieši cer, ka dalība Hāgā bāzētājā tiesā pavērs ceļu Izraēlas amatpersonu tiesāšanai par viņu rīcību okupētajās teritorijās. Abass paziņoja, ka palestīnieši „vēlas sūdzēties”, un ka pret viņu „zemi notiek agresija,”, paužot vilšanos par ANO Drošības padomes balsojumu.
Kaut gan nav garantijas, ka Palestīna tiešām pievienosies Starptautiskajai Krimināltiesai, spertais solis ir simboliski un politiski nozīmīgs. Palestīniešu izredzes paaugstinājās 2012.gadā, kad ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Palestīnas statusa paaugstināšanu uz ANO novērotājvalsts statusu.
Izraēla, kas nav Starptautiskās Krimināltiesas dalībniece un neatzīst tās jurisdikciju, Abasa rīcību asi nosodījusi. Premjers Benjamins Netanjahu uzstāja, ka Palestīnai ir vairāk par ko baidīties no šīs tiesas, nekā Izraēlai. Proti, viņš norādīja, ka palestīniešu pašpārvalde ir izveidojusi nacionālās vienotības valdību ar Gazas joslā valdošo grupējumu „Hamas”, ko Izraēla uzskata par teroristu organizāciju. Netanjahu apgalvoja, ka tas ir „Hamas”, kas pastrādā kara noziegumus.
