„Kamēr nav nodrošināta brīva darbaspēka kustība, tikmēr pieeja vienotajam tirgum nevar būt garantēta,” sacīja Olands, kurš ceturtdien Dublinā tiekas ar Īrijas premjeru Endu Keniju.
Vienlaikus Olands un Kenijs kopīgā paziņojumā jau pēc abu amatpersonu sarunas norādīja, ka sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir jāsakās pēc iespējas ātrāk.
Tomēr abi līderi atzina, ka vienlaikus ir jāpastāv ES un Lielbritānijas ciešai partnerībai, kas balstās uz tiesībām un pienākumiem. „Īrija un Francija ir Lielbritānijas tuvākie kaimiņi ar nozīmīgām un kompleksām ekonomiskām, humānām, kultūras un vēstures saitēm. Tādējādi abām valstīm ir specifiskas un patiešām īpašas intereses, kas būtu jāņem vērā nākotnes sarunās [starp Lielbritāniju un ES],” norādīts paziņojumā.
Vēl trešdien, 20.jūlijā britu premjere Terēza Meja pēc tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli pauda, ka Lielbritānija šogad nesāks sarunas par izstāšanos no ES.
Aizbildinoties ar gaidāmajām smagajām sarunām, Londona paziņojusi, ka atsakās no Eiropas Savienības rotējošās prezidentūras, kuru tai bija jāuzņemas nākamā gada otrajā pusē. Britiem izkrītot no saraksta, tagad prezidentūras pārcelsies par vienu uz priekšu, un tas nozīmē, ka Igaunija būs prezidējošā valsts nevis 2018.gada sākumā, bet gan pusgadu ātrāk – nākamā gada otrajā pusē.
Jau vēsts, ka Lielbritānija lēmumu atteikties no prezidentūras pieņēma pēc tam, kad 23. jūnijā referendumā par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību vairums tā dalībnieku nobalsoja par aiziešanu no bloka.
