Likumprojekts, kas ļautu 11.septembra terora aktos cietušajiem amerikāņu pilsoņiem vērsties ar civilprasībām pret citu valstu valdībām un pilsoņiem, sākotnēji ASV Senāta atbalstu ieguva jau šī gada maijā. Savukārt septembra sākumā pēc balsojuma pārstāvju palātā dokuments tika nodots parakstīšanai Obamam, kurš jau iepriekš bija paziņojis, ka šādu likumprojektu neatbalstīs.
Izstrādājot un pieņemot šo likumprojektu, tā autori ar ārvalstīm galvenokārt bija domājuši Saūda Arābiju, jo 15 no 19 terora aktu rīkotājiem 11.septembrī bija tieši šīs valsts pilsoņi. Liela daļa no terora aktu izmeklēšanas materiāliem joprojām ir slepeni, taču Kongresā rīkotā izmeklēšana noskaidrojusi, ka teroristi ir saņēmuši atbalstu no personām, kuras ir pietuvinātas Saūda Arābijas vadībai.
Arī publiskotie dokumenti atklāj, ka ASV izlūkdienestiem ir bijušas aizdomas par Saūda Arābijas valdības saistību ar teroristiem, taču šī saikne pilnībā tā arī nav pierādīta.
Baltā nama pārstāvji ir paziņojuši, ka jaunā likumdošana apšaubītu valsts imunitāti pret civilajām prasībām, kā arī potenciāli pakļautu ASV amatpersonas un militārpersonas tiesvedībām. Par to, ka likuma pieņemšanas gadījumā varētu tikt apdraudētas ASV nacionālās intereses un spējas veiksmīgi cīnīties pret terorismu, ir brīdinājuši arī vairāki bijušie drošības dienestu vadītāji, drošības padomnieki un aizsardzības ministri.
Taču, kā norāda aģentūra "France Press", ļoti iespējams, ka šādi tehniski valsts vadības skaidrojumi pazudīs aiz daudz emocionālākām apsūdzībām par to, ka ASV prezidents Obama attiecības ar Saūda Arābiju stāda augstāk par 11.septembra terora aktu upuriem. ASV attiecības ar Saūda Arābiju pēdējā laikā ir visai saspringtas gan attiecību uzlabošanās ar Irānu dēļ, gan tāpēc, ka jūlijā tika publiskots slepens ziņojums par Saūda Arābijas saistību ar 2001.gada uzbrukumiem. Reaģējot uz to, Saūda Arābijas princis bija piedraudējis pārdot valsts rīcībā esošos ASV aktīvus par aptuveni 750 miljardiem dolāru. Vēlāk gan Saūda Arābijas amatpersonas no šādiem draudiem distancējās.
Baltā nama pārstāvji uzskata, ka jaunās likumdošanas noraidīšanas gadījumā attiecības ar Saūda Arābiju varētu uzlaboties.
Vēlas atcelt Obamas veto
Tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām, Republikāņu partijas kontrolētais Kongress vēlas atcelt Obamas veto. Šāda veto atcelšana ir ļoti reta, un līdz šim no Obamas uzliktajiem 11 veto tos nav izdevies atsaukt ne reizi. Prezidenta veto atcelšanai ir nepieciešama divu trešdaļu kongresmeņu balsis, un eksperti ir sākuši rēķināt, vai republikāņiem šādu pārsvaru izdosies sasniegt. Nenoliedzami, būs nepieciešams arī atsevišķu demokrātu pārstāvju atbalsts, taču Baltais nams aktīvi lobējot demokrātus šo iniciatīvu neatbalstīt. Pagaidām iznākums gan nav skaidrs, ņemot vērā arī faktu, ka Kongress jauno likumdošanu atbalstīja vienbalsīgi.
Ļoti iespējams, ka atlikušajās nedēļās līdz ASV prezidenta vēlēšanām šis jautājums varētu ieņemt nozīmīgu vietu arī abu partiju kandidātu priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Republikāņu amata kandidāts Donalds Tramps iepriekš ne reizi vien ir paziņojis, ka Obama un otra prezidenta amata kandidāte Hilarija Klintone ir ļoti vāji cīņā pret terorismu. Savukārt Klintone iepriekš ir paudusi atbalstu Kongresa centieniem nodrošināt 11.septembra upuru ģimenēm tiesības saukt pie atbildības notikušā vaininiekus.
Pret jaunās likumdošanas pieņemšanu izteikusies arī Eiropas Savienība. Tās paziņojumā norādīts, ka tiktu apdraudēti starptautisko tiesību pamatprincipi, proti, starptautiskās kārtības pamatā ir valstu imunitāte pret civilprasībām. Vienlaicīgi izteikts brīdinājums, ka šādam likumam varētu sekot arī identiski citu valstu pretpasākumi.
