Nobela Miera prēmiju šogad piešķir Tunisijas Nacionālā dialoga kvartetam

Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā teikts, ka kvarteta darbība var kalpot par piemēru citām Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, kuras pēc Arābu pavasara joprojām turpina cīnīties par demokrātisku sistēmu izveidi. 

Nacionālā dialoga kvartetā iekļaujas četras sabiedriskās organizācijas – Tunisijas Advokātu padome, Tunisijas Vispārējā arodbiedrību savienība, Tunisijas Cilvēktiesību līga un Tunisijas Rūpniecības, tirdzniecības un amatnieku konfederācija.

Nobela miera prēmija Tunisijas nacionālā dialoga kvartetam piešķirta par demokrātisko institūciju veidošanu valstī pēc 2011. gada arābu pavasara revolūcijas, kuras laikā tika gāzts autoritārais režīms. Tieši Tunisijā aizsākās Arābu pavasara protestu kustība, kura pēc daudzu ekspertu domām, noslēgusies nav joprojām.

Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā norādīts, ka daudzās no Ziemeļāfrikas un tuvo Austrumu valstīm, politiskais pārejas process ir vai nu palēninājies, vai nu ir apstājies pilnībā.

Savā uzrunā Nobela komitejas priekšsēdētāja Kasija Kullmana Fīva norādījusi, ka Tunisija ir piedzīvojusi demokrātisku pāreju un izveidojusi aktīvu pilsonisko sabiedrību, kas ievēro cilvēktiesības.

Kvartets pavēra ceļu miermīlīgam dialogam starp pilsoņiem, politiskajām partijām un varas iestādēm, palīdzot atrast uz vienprātību balstītus risinājumus ļoti plašam izaicinājumu lokam gan reliģiskā, gan politiskā vidē. Visaptverošais dialogs, ko kvartetam izdevās izveidot, novērsa vardarbības izplatīšanos Tunisijā, un tā funkcijas tāpēc ir salīdzināmas ar tām miera iniciatīvām, ko savā testamentā bija minējis Alberts Nobels.

Tunisijas nacionālā dialoga kvartets tika izveidots 2013.gadā, kad demokrātiskais process valstī bija uz sabrukuma robežas, ko bija radījuši gan sociālie nemieri, gan politiskās slepkavības.

Kvartetā darbojas četras atsevišķas organizācijas, un Nobela komiteja īpaši uzsvērusi, ka balva tiek pasniegta par visu organizāciju kopīgo darbību, spējot tikai dažu gadu laikā izveidot konstitucionālu sistēmu, kas ievēro visas sabiedrības pamattiesības, neatkarīgi no iedzīvotāju dzimuma, politiskās vai reliģiskās pārliecības. Nobela komitejas vadītāja uzskata, ka tas būtu labs piemērs arī citām reģiona valstīm.

“Šīs organizācijas pārstāv dažādus Tunisijas sabiedrības sektorus un vērtības Tunisijas sabiedrībā – darba došanu un atbalstu iedzīvotājiem, likuma varas principus un cilvēktiesības. Uz to balstoties, kvartets ir izpildījis savu lomu kā starpnieks un virzītājspēks mierīgai un demokrātiskai attīstībai Tunisijā ar augstu morālo autoritāti,” sacīja komitejas vadītāja.

“Kvarteta darbība pierāda, ka islāmistu un sekulārās kustības var kopīgi strādāt, lai sasniegtu valsts interesēm labākos rezultātus. Tunisijas piemērs īpaši izceļ dialoga nozīmīgumu un nacionālo piederības sajūtu konflikta skartā reģionā. Tāpat demokrātiskā pāreja Tunisijā ir pierādījusi, ka pilsoniskā sabiedrība var spēlēt izšķirošu lomu valsts demokratizācijā un pat ļoti sarežģītos apstākļos var novest pie godīgām vēlēšanām un mierīgas varas pārejas. Norvēģijas Nobela komiteja cer, ka šī gada balva ļaus nostiprināt demokrātiju Tunisijā, kā arī kalpos par iedvesmu visiem tiem, kuri mēģina panākt mieru tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un citur pasaulē,” uzsvēra komitejas vadītāja.

Komentējot saņemto balvu, Tunisijas nacionālā dialoga kvarteta pārstāvji paziņojuši, ka šī prestižā balva tiek veltīta visiem tiem mocekļiem, kuri ar savu darbību ļāva pāršķirt diktatūras lappusi valsts vēsturē. Savukārt Tunisijas prezidents norādījis, ka šī balva ir veltījums vienprātības ceļam.

Arī pašlaik Tunisija saskaras ar būtiskām drošības problēmām, it īpaši saistībā ar pagrīdes islāmistu kaujinieku grupējumiem no kaimiņvalsts Lībijas. Valsts arī pārcietusi divus asiņainus teroraktus, kuros kopumā gājuši bojā sešdesmit cilvēki, lielākā daļa no tiem – tūristi, kas tika nogalināti šā gada jūnijā. Kā uzsvēris Tunisijas prezidents - Nobela miera prēmija ir spēcīgs simbolisks atbalsts valstij šajā sarežģītajā laikā.

Tikmēr Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerini paziņojusi, ka šī gada Nobela miera prēmija parāda ceļu, kā izkļūt no dažādām reģionālām krīzēm. Pēc viņas vārdiem, to iespējams izdarīt ar nacionālo vienotību un demokrātiju.

Bukmeikeri šīgada balvu prognozēja pavisam citām personām. Tā starp galvenajiem favorītiem tika minēta Vācijas kanclere Angela Merkele par viņas lomu bēgļu krīzes risināšanā, pāvests Francisks kar katoļu baznīcas atjaunināšanu un dalību ASV un Kubas attiecību uzlabošanā, kā arī ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un viņa Irānas kolēģis Džavads Zarifs par diplomātiskajiem centieniem noslēgt vienošanos par Irānas kodolprogrammu.

2015.gada Nobela prēmiju literatūrā, kā arī medicīnā, fizikā, ķīmijā, ekonomikā un Nobela Miera prēmiju laureātiem pasniegs oficiālā ceremonijā 10.decembrī.