Dienas notikumu apskats

Saeimā vēl neatbalsta vēlētāju loka pašvaldību vēlēšanās paplašināšanu

Dienas notikumu apskats

Turcijas prezidents asi kritizē ASV par atbalstu Sīrijas kurdu kaujiniekiem

Aizsardzības ministrs: Sabiedroto apsolījums par papildspēkiem Baltijā - vēsturisks

NATO vienojas par lielāku klātbūtni Austrumeiropā un Baltijas reģionā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

NATO ministri ir vienojušies par alianses klātbūtnes palielināšanu NATO austrumu valstīs, tostarp Baltijā. To pirms īsa brīža medijiem apstiprināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka tās būs aktīvas mācības un investīcijas infrastruktūrai.
 

NATO austrumu reģiona stiprināšana, klātesot gan alianses karavīriem, gan bruņu tehnikai, ir viens no šīs aizsardzības ministru sanāksmes karstākajiem jautājumiem.

Jau vēstīts, ka pašreizējie plāni paredz uz sešām alianses austrumu valstīm, to skaitā arī uz Latviju, nosūtīt pa bataljonam jeb 500 līdz 1000 karavīru. Šādu atbalstu saņemtu visas Baltijas valstis, kā arī Bulgārija, Polija un Rumānija. Karavīrus un bruņu tehniku patlaban ir gatavas nosūtīt ASV, Lielbritānija un Vācija.

Britu mediji vēsta, ka Lielbritānija ir gatava nosūti piecus kuģus uz Baltijas jūru ar 530 jūrnieku lielu personālu. Tas nozīmētu, ka NATO spēki Baltijas teritorijā rotācijas kārtībā veiktu intensīvas mācības, trenējoties arī darboties kopā ar Baltijas karavīriem. Lielbritānijas aizsardzības ministrs atzina, kas šis gads būs ar īpašu fokusu uz Baltijas reģionu.

Pēdējā laikā NATO jau ir palielinājusi savu klātbūtni reģionā, kas redzams gan biežajās mācībās, gan ar NATO ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktu izveidošanu. Taču secināts, ka tādā situācijā, kādā alianse atrodas patlaban ar neprognozējamu Krieviju pie austrumu robežas, ar to vien nepietiek.

Latvijai šī ziņa ir laba un būtiska, taču ir jāgatavojas arī pašiem aktīvi iesaistīties, kas prasīs ne mazumu pūļu, sprieda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš piedalās NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.

"Viens jau ir tas, ka šī gatavība braukt un palīdzēt, kas ir ļoti būtiska mums un visam NATO kopumā, bet mums jāatzīst godīgi - ir sarežģīti, protams. Mēs ejam ļoti straujiem soļiem, bet nu tā infrastruktūra, kur izvietoties un tā mūsu poligonu paplašināšanās un visas šīs jaunās kaujas spējas, ko mēs iegūstam, tas ir vienlaicīgi. Tas, ko es arī esmu teicis, šeit tiekoties ar NATO strādājošajiem cilvēkiem, ka tas sarežģītākais mums šobrīd ir cilvēkresursi valstī," noteica Latvijas aizsardzības ministrs.

Aizsardzības ministrs pauž, ka šāda sabiedroto aktivitāte skaidrojama ar vairākiem iemesliem. "Tās situācijas pasaulē kopumā ir ļoti sarežģītas. Un tas tiešām ir saistīts ar politiskajiem procesiem - gan ar Krievijas domes vēlēšanām, gan ar Amerikas prezidenta vēlēšanām, un tas viss ir savstarpēji saistīts. Protams, tuvojas arī Minhenes konference. Mēs paši zinām, cik nozīmīga ir Minhenes konference drošības jautājumos."

Arī ASV jau paziņojusi, ka tā četrkāršos budžetu – runa ir par 3,4 miljardiem USD , lai palielinātu savu klātbūtni Eiropā, tai skaitā – nodrošinātu nepārtrauktas apmācības Austrumeiropā.

Šī krīzes bruņojuma izvietošana Rietumeiropā un nevis Austrumeiropā  saistīta ar jau pieejamo infrastruktūru, kas saglabājusies vēl no aukstā kara laikiem. Lai uzlabotu infrastruktūru Austrumeiropā – ASV plāno lielas investīcijas – piemēram, Latvijā ASV šogad paredzējusi infrastruktūrā ieguldīt 20 miljonus.

Paredzams, ka ļoti nozīmīgs Baltijas drošības jautājumiem būs vasarā Polijas galvaspilsētā Varšavā gaidāmais NATO samits, kurā Baltijas stiprināšanai saliks visus punktus uz "i".

Trešdien NATO mītnē pie sarunu galda aizsardzības ministri izspēlējuši arī simulācijas situāciju, kad Lietuva un Latvija piedzīvo uzbrukuma draudus un kā uz to spēj reaģēt pati alianse. Šāda līmeņa treniņi, kā norāda Bergmanis, ir teju pirmo reizi alianses vēsturē. Iepriekš līdzīga simulācija piedzīvota vien 2004. gadā.

"Es nedomāju, ka tas ir tik būtiski, kas tiek ielikts šajā scenārijā. Mērķis ir paskatīties un atrast veidu, kā pieņemt visātrāko un vislabāko lēmumu. Protams, ka daudzi varbūt safokusējas uz to, kas ielikts tajā scenārijā – bet īstenībā tas galvenais ir – jo nevajag aizmirst, ka šī organizācija ir konsensusa organizācija, kur visām 28 valstīm  jāpieņem šis lēmums kopā," saka Bergmanis.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") uzsver, ka pasākumiem, ko paredzēs NATO dalībvalstu aizsardzības ministru vienošanās par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā, "ir tikai un vienīgi aizsardzības raksturs", aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Kritiski NATO lēmumu Rīgā trešdien novērtēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. „Ziemeļatlantijas alianse speciāli rada spriedzi un iebiedē cilvēkus. Tajā skaitā arī Latvijā,” teica Vešņakovs. „Kāda rodas situācija? Tiek darīts viss, lai Krievija atrastos pa sitienam un lai to varētu sist (..) Lai pēc tam [NATO] varētu diktēt savus noteikumus (..) Mēs rīkosimies bez liekas ažiotāžas un situācijas nokaitēšanas: proti, ļoti uzmanīgi, lai neievilktu sevi nekādā bruņošanās sacensībā,” teica Vešņakovs.

  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti