Pirms sešpadsmit gadiem, lai apturētu vēlāk par noziegumiem pret cilvēci apsūdzētā Dienvidslāvijas līdera Slobodana Miloševiča vadīto agresiju pret Kosovas albāņiem, NATO dalībvalstis sāka bombardēšanas kampaņu, skarot arī Melnkalnes teritoriju. Tagad Melnkalne pati klauvē pie Ziemeļatlantijas alianses durvīm un tagad saņēmusi oficiālu uzaicinājumu sākt sarunas, lai kļūtu par tās 29. dalībvalsti.
"NATO ārlietu ministri nupat pieņēmuši vēsturisku lēmumu sākt uzņemšanas sarunas ar Melnkalni, lai tā kļūtu par [alianses] 29. dalībvalsti,” sacīja Stoltenbergs.
"Šī ir laba diena Melnkalnei, rietumu Balkāniem un visai aliansei,” sacīja Stoltenbergs. "Tas skaidri parāda, ka NATO durvis ir atvērtas."
“Šī ir vēsturiskākā diena kopš 2006.gada neatkarības referenduma. Melnkalne pievienojas ekskluzīvam valstu lokam, kuras ir kā sinonīms labākajām modernās civilizācijas vērtībām,” pauda Melnkalnes premjerministrs Milo Djukanovičs.
"Šodien mēs atveram jaunu sadaļu…. Tā ir liela diena mūsu valstij un aliansei,” piebilda Melnkalnes aizsardzības ministrs Igors Lukšičs. "Tās ir lieliskas ziņas Balkānu rietumiem, to vienotībai un drošībai".
Pirms iestāšanās NATO Melnkalnei bija jāstiprina pašas aizsardzības sektors, jāapkaro korupcija un tamlīdzīgi. NATO ģenerālsekretārs vēl pirms šā paziņojuma izteicās, ka darbs vēl nav pavisam galā un Melnkalnei joprojām būs jāturpina attīstīties un reformēties.
Melnkalnes dalība NATO nozīmētu nākamo militārās alianses ekspansiju kopš tai pirms sešiem gadiem pievienojās divas citas tā paša reģiona valstis - Albānija un Horvātija.
Krievija, kas ilgstoši pretojusies NATO paplašināšanai austrumu virzienā, jau paziņojusi, ka gatavo atbildes soļus šim Melnkalnes lēmumam. Tikmēr NATO līderi uzsver, ka alianses stiprināšana pašreizējos drošības apstākļos ir ļoti būtiska.
Mazā Balkānu valsts ar nedaudz vairāk kā 600 000 iedzīvotāju ieguva neatkarību 2006.gadā pēc asiņainās Dienvidslāvijas sadales. Melnkalne bija daļa no savienības ar Serbiju. Kopš tā laika valsts mērķtiecīgi spērusi soļus eiroatlantiskās integrācijas virzienā un ieguvusi arī oficiālu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.
Krievija iepriekš vairākkārt brīdinājusi, ka Melnkalnes uzņemšana NATO būtu provokācija un apdraudētu stabilitāti Balkānu rietumos. Jau iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicies, ka Melkalnes uzņemšana būs vēl viens trieciens NATO un Krievijas attiecībās, kas jau tagad nav labas. Krievija allaž iebilst pret ikvienu jaunu valsti aliansē, uzskatot, ka tas ir draudīgi Krievijas drošībai. Taču pagaidām tie ir vārdiski draudi.
Jau vēstīts, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš paziņoja, ka Melnkalnes iestāšanās NATO un līdz ar to alianses paplašināšanās būs vēl viens trieciens Krievijas un NATO attiecībām.
Eksperti saka, ka Balkāni nav Krievijas interešu reģions numur viens, taču tā izmanto jebkuru iespēju kritizēt vai ietekmēt NATO paplašināšanos.
Melnkalnē bijuši protesti pret iestāšanos NATO un pastāv viedoklis, ka to nolūks bijis destabilizēt valsti pirms NATO ielūguma pievienoties aliansei.
„Radio Brīvā Eiropa” plaši vēstījis, ka sabiedrības protesti ir Melnkalnes prokrievisko partiju mudināti un organizēti, kuros pieprasīta arī valdības atkāpšanās. Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs ir vainojis Krievijas un Serbijas pirkstu šajos centienos.
