Par to, ka tuvāko nedēļu laikā varētu notikt Krievijas – NATO padomes tikšanās, kas būtu pirmā kopš Ukrainas krīzes izraisīšanās 2014.gadā, jau iepriekš vēstīja Krievijas ziņu aģentūras, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra vietnieka Alekseja Meškova teikto.
Tagad šo informāciju apstiprina arī NATO.
Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstījis, ka NATO un Krievijas sarunas notiks abu pušu vēstnieku līmenī un tas būs tuvāko divu nedēļu laikā.
NATO vēsta, ka sarunu galdā būs krīze Ukrainā un nepieciešamība pilnībā ieviest tā saukto Minskas vienošanos, kas slēgta Baltkrievijas galvaspilsētā un paredz apņemšanos no abām pusēm panākt mieru Ukrainā, taču joprojām nav pildīta.
Krievijai saskaņā ar Minskas vienošanos būtu jāpanāk, ka Austrumukrainā savu darbību izbeidz prokrieviskie separātisti, lai no teritorijas izved visu kara tehniku un armiju, atbrīvo robežas un ieslodzītos. Taču Krievija savu iesaisti Ukrainas konfliktā joprojām ir turpinājusi noliegt un vairums no Minskas vienošanās punktiem joprojām nav pildīti, kas arī liek Eiropas Savienībai paturēt spēkā sankcija pret Krieviju.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO ir arī palielinājusi savu klātbūtni Baltijas valstīs, un oficiāli lēmumu par to pieņems vasarā gaidāmajā NATO samitā Polijas galvaspilsētā Varšavā.
NATO vēsta, ka abu pušu sarunās būs arī dažādas militārās aktivitātes, riska mazināšana un informācijas caurspīdīgums. Līdz šim NATO ir arī asi kritizējusi Krievijas iznīcinātāju lidojumus ar izslēgtu brīdinājuma sistēmu zonā, kuru izmanto arī civilās lidmašīnas, kā arī par NATO dalībvalstu, īpaši Baltijas gaisa telpas pārkāpumiem. Arī situācija Afganistānā un cīņa ar terorismu būšot Krievijas un NATO sarunās.
Jāatgādina, ka NATO nolēma pārtraukt jebkādu praktisko sadarbību ar Krieviju 2014.gada aprīlī, tādējādi atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā. Tomēr alianse vienmēr uzsvērusi, ka patur durvis atvērtas sarunām ar Krieviju.
Arī tagad NATO norāda, ka šis lēmums nav mainījies un abas puses vismaz pagaidām praktisko sadarbību, kas bija arī dažādas kopīgas operācijas, neatjauno.
Visu šo laiku NATO augstākā vadība ik pa laikam ir tikusies ar Krievijas varas pārstāvjiem. Pēdējo reizi NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu vēl šā gada februārī Minhenes drošības konferencē. NATO ģenerālsekretārs ir vairākas reizes ticies arī ar Krievijas vēstnieku NATO Aleksandru Gruško.
Krievijas medijos vēstīts, ka NATO vadītājs Stoltenbergs esot mīkstinājis savu retoriku, norādot, ka nesaredz nekādu nenovēršamu apdraudējumu no Krievijas puses arī alianses austrumos. Viņš citēts arī sakām, ka NATO nevēlas nekādu auksto karu ar Krieviju, bet cer uz abu pušu dialogu.
