ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme Luksemburgā vēl nebija sākusies, kad ES augstā pārstāve ārlietās un politikas jautājumos Mogerīnī pielika punktu jebkādām turpmākajām diskusijām par to, ka šodien varētu tikt izskatīta sankciju paplašināšana vai pastiprināšana pret Krieviju.
"To nav ierosinājusi neviena no dalībvalstīm. Vairāk to esmu redzējusi pavīdam medijos, bet ne mūsu kopīgajās sapulcēs.
Taču sankcijas pret Sīrijas režīmu - par tām gan varētu būt diskusijas, un pat ļoti iespējams," ES valstu ārlietu ministru sanāksmē sacīja Mogerīni.
Šāds Mogerīni paziņojums izskanēja, neskatoties uz to, ka pirms tam daudzkārt no atsevišķu dalībvalstu politiķiem nācās dzirdēt visai skarbus izteikumus par Krieviju un to, ka Maskavu tomēr vajadzētu sodīt par agresīvo rīcību Sīrijā.
Mogerīni gan piebilda, ka galvenais uzsvars šajās sarunās tiks likts uz to, kā uzlabot situāciju Sīrijā un kādā veidā ES var visefektīvāk sniegt humāno palīdzību konflikta skartajām teritorijām. Viņa arī norādīja, ka ES joprojām uzskata, ka pilnīgi konfliktu izbeigt var tikai miermīlīga veidā, kas ir sarunu veidā.
Arī Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns pauda skepsi par sankcijām pret Krieviju saistībā ar Sīrijas karu. Viņam šķiet, ka šīs diskusijas aizņemtu vairākas stundas un galu galā nekāds lēmums šī jautājuma sakarā tā arī netiktu pieņemts.
Turklāt Aselborns uzskata, ka pašlaik vēl nav īstais laiks, lai risinātu šo jautājumu.
Taču apspriešanai piedāvātas sankcijas pret Sīrijas režīmu, un “mēs neapšaubāmi to apspriežam, pastāv iespēja tās paplašināt”, pauda Mogerīni.
Savukārt ASV un Lielbritānija svētdien brīdināja, ka tās apsver iespējas noteikt ekonomiskas sankcijas ne tikai pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, bet arī pret Krieviju saistībā ar nemiernieku kontrolēto Alepo rajonu bombardēšanu.
Iepriekš izskanēja, ka rietumvalstis varētu apsvērt iespēju ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu saistībā ar Sīrijas opozīcijas kontrolēto Alepo pilsētas rajonu bombardēšanu.
Sīrijas konfliktam veltītās sarunās Londonā nedēļas nogalē piedalījās augsta ranga diplomāti no ASV, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Vācijas un Turcijas. Sarunās piedalījās Saūda Arābijas un vēl vairāku Persijas līča monarhiju pārstāvji.
Šī bija pirmā šāda veida tikšanās, kopš pagājušajā mēnesī Sīrijā sabruka tikai nedēļu ilgušais pamiers un kaujas atsākās ar jaunu sparu. Toreiz par ugunspārtraukšanu pēc mēnešiem ilgām sarunām izdevās vienoties Vašingtonai un Maskavai, kas atbalsta pretējās karā iesaistītās puses.
Pēc pamiera sabrukuma Sīrijas režīms ar Krievijas atbalstu atsāka intensīvus uzlidojumus Alepo pilsētas nemiernieku kontrolētājai daļai un attiecības starp Vašingtonu un Maskavu strauji saasinājās.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo 
