„Tagad, tagad ir laiks sacīt”. Ar tādiem vārdiem sākas Mārtiņa Brauna dziesmas „Saule, Pērkons, Daugava” katalāņu versija. Raiņa dzeju dziesmā nomainījuši katalāņu dzejnieka Mikela Marti Pola vārdi. Slavenā latviešu dziesma ir kļuvusi par Katalonijas neatkarības kustības himnu. Kā tas ir noticis, stāsta pats komponists Mārtiņš Brauns:
„Būtiskais, ko diriģents teica, ir - ka viņi ir sekojuši Baltijas ceļam. Baltijas ceļa visā kontekstā viņi to dziesmu ir pirmo reizi iepazinuši, un viņiem tā iepatikusies. Nākamais solis bija, kad viņi nolēma viņu dziedāt. Tad viņi lūdza manu atļauju, vai es to atļauju darīt. Es teicu, ka es to atļauju darīt.”
„Tā dziesma ir ļoti emocionāla. Gan latviešu, gan katalāņu valodā,” - katalonietis Rubenss Martinezs Rīgā dzīvo jau divus gadus. Šeit viņš ir apprecējis latvieti un šobrīd strādā par tulku. Viņš atbalsta Katalonijas neatkarību un rūpīgi seko notikumiem dzimtenē. Rubenss atzīst, pēdējos gados Katalonijas neatkarības atbalstītāju skaits ir pieaudzis:
„Pēdējos gados atbalsts ir audzis. Es atceros, es braucu prom no Spānijas pirms pieciem gadiem, un tolaik, man liekas, nebija tik daudz atbalstītāju. Bet tagad situācija ir mainījusies, un var teikt, ka viņu ir daudz vairāk.”
Sabiedriskās domas aptaujas Katalonijā rāda, ka neatkarību atbalsta nedaudz vairāk nekā puse reģiona iedzīvotāju. Katalonijas valdība ir izziņojusi referendumu 9.novembrī par atdalīšanos no Spānijas. Vai tas notiks, vēl nav zināms, jo Spānijas centrālā vara pret to kategoriski iebilst.
Latvijā viens no lielākajiem Katalonijas neatkarības atbalstītājiem ir rakstnieks Otto Ozols. Viņš uzskata, ka Latvijai ir jāaizsargā tautu pašnoteikšanās princips.
„Ja viena tauta ir izaugusi līdz tam brīdim, kad viņi saka „Mēs vēlamies būt neatkarīgi, mēs gribas savu valsti. Mēs gribam paši lemt par savu kultūru,” tad mums tas ir jāsaprot, tāpat, kā mūs toreiz saprata. Mūs saprata, mūs atbalstīja, tad mums ar to pašu ir jāatbild šodien,” saka Ozols.
Tomēr ar atklātu atbalstu ir jāuzmanās, it īpaši politikas līmenī, uzskata politologs Juris Rozenvalds. Viņaprāt, viens no iemesliem, kādēļ Valdis Dombrovskis nekļuva par Eiropadomes prezidentu, varētu būt arī neveiklā atbalsta izteikšana Katalonijas neatkarībai pērn spāņu medijos, kamēr Dombrovskis vēl bija Latvijas Ministru prezidents. Rozenvalds uzskata, oficiālām amatpersonām no šādiem izteikumiem labāk izvairīties. Viņš uzsver, starp principiem un reālpolitiku ir jāatrod balanss:
„Pašreizējā situācijā, es domāju, ka Latvijai ir ļoti būtiski ne tikai pasvītrot simpātijas, kas daudziem ir pret Kataloniju, bet arī pasvītrot, ka mums ir ārkārtīgi svarīgi uzsvērt šo pēckara robežu negrozāmību Eiropā.”
Rakstnieks Otto Ozols tikmēr ir pārliecināts, ka svarīgāka šajā gadījumā ir morālā atbildība un tautu pašnoteikšanās tiesības:
„Ja mēs sāksim rēķināt izdevīgumu naudā un tādās lietās, un aizmirsīsim tās pamatvērtības, uz ko balstās Eiropas demokrātija, tad vienā dienā mēs varēsim jautāt, ar ko mēs atšķiramies no Putina Krievijas, kura rēķina visu naftā, gāzē un teritorijās.”
Ceturtdien dziesmas „Saule, Pērkons, Daugava” katalāņu versija skanēs Barselonā Katalāņu nacionālajā dienā. Tā būs kulminācija milzīgai demonstrācijai par katalāņu neatkarību. To pošas apmeklēt arī pats dziesmas komponists Mārtiņš Brauns.
