Līderu sarunas Minskā ieilgst

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošās sarunas par krīzes noregulējumu Ukrainā ieilgušas līdz ceturtdienas rītam. Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francija līderi pārmaiņus tikās gan šaurā lokā, gan diskusijā iesaistīja arī pavadošās delegācijas. Saskaņā ar ziņām, kuras sociālajos medijos nonāk no valdību pārstāvju puses, sarunās valda pamatīga spriedze, un Ukrainas pārstāvji to raksturo kā nervu spēli. 

Milzīga spriedze

Sarunās valda milzīga spriedze.  Medijos nonākuši foto uzņēmums, kurā redzams, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, pie galda sēžot, divās daļās ir pārlauzis pildspalvu. Sarunas notiek Minskā, Baltkrievijas galvaspilsētā, un to mērķis ir panākt vienošanos starp Ukrainu un Krieviju par uguns pārtraukšanu, taču abas puses pie galda sēdušās ar dažādām interesēm. 

Video materiālos, kas redzami medijos un jau kļuvuši par vēsturiskiem, vērojams, ka fotokameru zibšņos visus sagaida Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vispirms sarokojas Vācijas kanclere Angela Merkele, tad Francijas prezidents Fransuā Olands, un tad bez smaida sejā nāk Ukrainas prezidents Petro Porošenko un īsi sarokojas ar Putinu. Abi līderi viens otram acīs īsti neskatās.

Kopumā šajā sasveicināšanās brīdī bija daudz klusuma un sērīgi svinīga atmosfēra par spīti baltā un zeltā greznotajai zālei, kur sarunas notika.

Raidorganizācijas BBC video materiālā bija redzams, kā Angela Merkele ar Baltkrievijas prezidentu Lukašenko pārmij vārdus krieviski. Pagaidām gan nav zināms, kādā valodā sarunas ir noritējušas pie galda, jo no visiem klātesošajiem krieviski nerunā vienīgi Francijas prezidents Fransuā Olands.

Sarunas gan šaurā lokā, gan ar padomniekiem

Sākumā sarunas aiz slēgtām durvīm ir notikušas visiem četriem valstu vadītājiem - starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, piedaloties arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Francijas prezidentam Fransuā Olandam trešdien vakarā šaurā lokā ilga aptuveni divas stundas.

Neilgi pirms tam Porošenko pametis sarunu telpu, raisot minējumus par to negatīvu iznākumu, iepriekš žurnālisti pamanījuši, ka viņi ar Putinu emocionāli diskutējuši, bet Merkele un Olands sarunās nav piedalījušies.

Tomēr pēc tam Porošenko atgriezies  telpā un vēl pēc brīža sarunu dalībnieki iznākuši pozēt kamerām, tad tika paziņots, ka sarunas turpināsies paplašinātā formātā ar ekspertu līdzdalību, gatavojot nobeiguma deklarāciju. Par tās saturu ir tikai minējumi.

Vēl agrā ceturtdienas rītā turpinājās sarunas – līderi atkal sanāca uz pārrunām bez saviem padomniekiem, ziņo aģentūra AFP.

„Visi žāvājas, bet joprojām strīdas,” aģentūrai pavēstīja avots kādā no delegācijām.

„Visa pasaule gaida, vai situācijas tuvosies atslābumam, ieroču atvilkšanai un  uguns pārtraukšanai. Vai izbeigsies asinsizliešana. Ja Minska nekļūs par miera simbolu, tad situācija eksplodēs. Esmu pārliecināts, ka tā kļūs nekontrolējama,” atzina Porošenko.

Savukārt Lukašenko apliecināja gribu sasniegt mieru. „Es gribu apliecināt, ka mēs darīsim visu, kas iespējams, lai Ukrainā iestātos miers,” teica Lukašenko.

BBC vēsta, ka sarunas varētu ilgt līdz pat agram ceturtdienas rītam. Dažās reizēs, kad izdevies pamanīt valstu vadītājus, žurnālisti ievērojuši, ka atmosfēra bijusi ļoti saspringta. Porošenko un Putins viens uz otru neesot spējuši paskatīties. Arī kopējā foto valstu līderi nav spējuši izspiest kaut vai pieklājības smaidu.

Tika paziņots, ka vienošanās projektu apspriež arī starptautiskā kontaktgrupa, kurā bez Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem ir arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku līderi.

Nav gan zināms, vai runa ir par to pašu dokumentu, kas iepriekš it kā ticis izstrādāts šajā grupā un paredz uguns pārtraukšanu, gūstekņu apmaiņu, amnestiju kaujiniekiem un separātistu apgabala autonomiju atzīšanu no Ukrainas parlamenta puses.

Jau ziņots, ka pirms sarunām Minskā politologu vidū valdīja skepse par veiksmīgu to iznākumu, jo iesaistīto pušu viedokļi par turpmāku notikumu attīstību bija krasi atšķirīgi.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti