Stāsti

Latgalē radušās domstarpības par Latvijas simtgadei veltīto pasākumu finansējuma sadali

Stāsti

Latvijas radio Daugavpilī - Daugavpils teātris - Rīgā

Lietuvieši apvienojas kāpostgeitas jeb "Neiešu uz lielveikalu!" akcijā

Lietuvieši apvienojas kāpostgeitas jeb «Neiešu uz lielveikalu!» akcijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lietuvas pircēji gatavojas vēl nepieredzētai protesta akcijai - “Neiešu uz lielveikalu!”. Vismaz trīs dienas, sākot ar 10. maiju, viņi neies iepirkties uz lielveikaliem, lai protestētu pret cenu kāpumu.

Neskatoties uz to, ka puķkāposti nav tas nepieciešamākais produkts, tieši ar kāpostiem sākās protestu vilnis sociālajos medijos. Dažu dienu laikā par vienu pirkumu, ko „Facebook” atainoja viena lietuviete, uzzināja visa valsts.

Šodien par kāpostgeitu runā arī valsts pirmās personas, ieskatot arī premjeru.

Savukārt lietuvieši ārvalstīs - no visām pasaules malām - dalās ar bildēm – cik tad puķkāposti maksā, piemēram, Varšavā, Vašingtonā, Maskavā, Dublinā, arī Rīgā un citās vietās. Salīdzinājums lielākoties nebija par labu Lietuvas lielveikalos piedāvātajiem ziedkāpostiem.

„Šajā gadījumā es negribētu piesaukt kaut kādas konspirācijas teorijas, taču ir skaidrs, ka tieši priekšvēlēšanu laikā politiskā sfērā aktīvi reaģē uz šādām lietām. Arī cenu kāpums pēc eiro ieviešanas tiek izmantot politiķu sacīkstēs,” stāsta mediju eksperts, Viļņas Universitātes pasniedzējs Viktors Deņisovs.

Lietuvas pircēji nolēma apvienoties. Paša protesta būtība ir vienkārša – neiepirkties vismaz trīs dienas. No vienas puses, akcija dzimusi sociālajos tīklos, no otras – aktīvie lietotāji iesaista savus vecākus un vecvecākus, lai arī tie teiktu lielveikaliem “Nē”, vismaz uz dažām dienām. Daudzdzīvokļu māju iemītnieki tiek lūgti līdz 10. maijam izdrukāt aicinājumu un ievietot kaimiņu pastkastītēs.

Akcijai piemeklēja arī skaistus nosaukumus - “Kāpostgeita”, “Puķkāpostu revolūcija”. Diskusijās aktīvi iesaistās arī politiķi. Rudenī arī politiķi “skaitīs” ražu – oktobrī Lietuvā notiks parlamenta vēlēšanas.

Taču cenas aug ne tikai puķkāpostiem. Lauku biznesa informācijas centrs izpētījis, ka, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, šogad par sīpoliem jāmaksā par 35% vairāk, burkāni kļuvuši dārgāki par vienu ceturtdaļu, līdzīgs cenas pieaugums arī kartupeļiem. Mediji raksta arī par “Autoservisgeitu”, tur arī cenu kāpums ir iespaidīgs. To, ka cenas palielinājušās, apliecināja arī viena Viļņas autoservisa darbinieki, taču sniegt interviju atteicās.

Lielveikali uz organizēto akciju reaģē ar savām – atlaižu - akcijām.

Cenu samazināšanu plakāti, liekas, uzziedējuši kā puķes pavasarī. Taču Lietuvas tirdzniecības tīkla “Norfa” pārstāvis Darjus Riliškis noliedz, ka lielveikali kaut kā īpaši reaģētu uz šiem protestiem. „Nav jau zināms, vai būs kādi protesti vai ne,” pauž Riliškis.

„Norfa” tīkla pārstāvis stāsta, ka veikalos, īpaši tuvāk robežai ar Latviju, tieši otrādi – ir pircēju pieplūdums. Cenas, ko kritizē lietuvieši, latviešiem liekas pievilcīgas.

„Nekādas īpašas izmaiņas pēdējā laikā nenovērojam. Ir noteiktas cilvēku grupas, kas brauc pēc pirkumiem. Mūsuprāt, tas ir tāpēc, ka latvieši brauc uz Biržiem - tāpēc, ka pierobežu rajonā mūsu asortiments ir labāks un cenas zemākas,” saka Riliškis.

Taču lietuvieši - arī no Lietuvas rajoniem pie Latvijas robežas - individuāli vai organizēti brauc iepirkties uz Poliju. Vietējās valūtas kurss un nodokļu politika padara cenas zemākas arī par Lietuvā ražotām precēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti