Pēdējos gados Lietuva starp Baltijas valstīm ārpolitikas jomā ir radījusi par sevi iespaidu kā par aktīvāko, jo tieši no Lietuvas nereti izskanēja visasākie pārmetumi Krievijai par tās uzsākto agresiju Ukrainā, un Lietuva nav vairījusies arī no politiski agresīvākas rīcības attiecībā pret dabasgāzes monopolistu „Gazprom”. Tomēr pašas Lietuvas politikas vērotāji uzsver, ka patiesībā ārpolitikas jautājumiem politisko partiju ikdienišķajā dienaskārtībā nemaz nav bijusi tik augsta prioritāte, kā varētu šķist.
Kā norāda savulaik Lietuvas politikā iesaistīts uzņēmējs, sociāldemokrātu partijas biedrs Edmunds Tiesnesis, patiesībā iepriekšējā Seima sasaukuma laikā ievērojami vairāk nācies pievērsties sasāpējušiem iekšpolitikas jautājumiem:
„Šo četru gadu laikā, esošās koalīcijas valdīšanas laikā, ir bijuši vairāki vērā ņemami sasniegumi, iekšpolitiski ir izdevies palielināt algas un pensijas, bet ārpolitikā pozitīvais ir enerģētiskās atkarības no Krievijas samazināšana. Bet, protams, šai koalīcijai bija arī no iepriekšējās valdības mantotas problēmas, piemēram, atbilstoši tiesas lēmumam bija jāatjauno iepriekš krīzes laikā samazinātās pensijas un valsts sektora darbinieku algas, tāpēc ne visu, kas tika solīts priekšvēlēšanu programmās, arī ir izdevies izpildīt.”
Tiesnesis radikālas izmaiņas ārpolitikā neprognozē arī pēc šīm vēlēšanām, piebilstot, ka lielā mērā ārpolitikas kursu nosaka tās tendences, kas būs vērojamas Eiropas Savienības ārpolitikā kopumā. Savukārt
žurnāliste un politikas vērotāja Rūta Šlusnīte norāda, ka partiju priekšvēlēšanu kampaņās un programmās ārpolitikas jautājumi skarti ļoti nedaudz un virspusēji, un būtiskas diskusijas nav izraisījušās pat par citviet tik pretrunīgi vērtēto patvēruma meklētāju jautājumu.
„Diskusijas par šo tēmu, par bēgļiem, praktiski ir beigušās. Dažkārt vēl tiek skarts jautājums par iespējamo izceļojušo Lietuvas iedzīvotāju atgriešanu mājās, bet pavisam primitīvā līmenī. Bet par patvēruma meklētājiem praktiski vairs nav īpašu diskusiju, jo vienkārši pārliecinājāmies, ka lielākā daļa patvēruma meklētāju, kuri pie mums ieradās, pēc tam tāpat aizbēga,” stāsta Šlusnīte.
Politikas eksperti arī pieļauj, ka izteiktākas pārmaiņas Lietuvas ārpolitikas kursu varētu sagaidīt pēc dažiem gadiem, kad noslēgsies esošās prezidentes Daļas Grībauskaites pilnvaras, un tad, ja pati Grībauskaite nolems turpināt aktīvu dalību politikā, piemēram, kā valdības locekle.