Oktobrī Lietuvas Radio un televīzijas komisija nolēma uz trim mēnešiem aizliegt pārraidīt tos pirmā Baltijas kanāla raidījumus, kas gatavoti ārpus Eiropas Savienības. Lēmums pieņemts pēc tam, kad televīzijā tika raidīts Krievijā veidots raidījums „Cilvēks un likums", kurā padomju varas militāristi un varai pietuvināti cilvēki noliedza, ka uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim 1991. gadā būtu bijuši upuri, par kuriem atbildīga padomju armija. No lodēm un zem kāpurķēdēm pie televīzijas torņa bojā gāja 14 neapbruņoti cilvēki un simti tika ievainoti, tāpēc raidījums Lietuvā izraisīja sašutuma vētru.
Pirmais Baltijas kanāls bija spiests mainīt programmas saturu, un, pēc Lietuvas statistikas datiem, tam pieaugusi auditorija. Kanāla pārstāvis Edžus Vējiņš Latvijas Radio pauda, ka pēc šiem notikumiem pirmo reizi Baltijas kanāla vēsturē Lietuvā programmu vairāk skatās lietuvieši nekā cittautieši. „Jaunā programma ir piesaistījusi daudzu lietuviešu uzmanību un notikusi auditorijas maiņa. Skatītāju auditorija ir kļuvusi arī gadu ziņā daudz jaunāka," stāstīja Vējiņš.
Tikmēr Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) novembra beigās piespriedusi 1500 latu lielu sodu kanālam par Lietuvu saniknojušo raidījumu, pamatojoties uz to, ka raidījumā nav nodrošināts likumā noteiktais pienākums faktus un notikumus atspoguļot objektīvi, ievērojot viedokļu daudzveidību un nepārraidot vienpusīgu propagandu.
Tomēr kanāls jau norādījis, ka šo lēmumu apstrīdēs. Kanāla vadība uzskata – lai izvērtētu „Cilvēks un likums" viena raidījuma saturu, vadībai būtu jānodarbojas ar cenzūru. Tāpat arī kanāls uzskata, ka padome piemērojusi sodu raidījumam, kurš pat nav rādīts Latvijā, un ir citi raidījumi, kuros parādās dažādi un arī pretēji viedokļi paustajam „Cilvēks un likums" raidījumam.
NEPLP vadītājs Ainārs Dimants pastāstīja, ka kanāls ir pārsūdzējis visu pēdējos padomes lēmumus par administratīvajiem sodiem. „Mums savukārt ir lēmums, kuru aizstāvēsim. Principā Latvijas likums ir stingrs, paredz kanāla slēgšanu uz noteiktu laiku. Ja tas būtu noticis, tad tā būtu lielāka sankcija nekā Lietuvā," uzsvēra Dimants.
Kad janvārī beigsies Lietuvas uzrauga noteiktie ierobežojumi, visās trijās Baltijas valstīs kanāls atsāks raidīt līdzīgu saturu.
Tikmēr Lietuvas prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu publisku Padomju Savienības noziegumu pret Lietuvu un tās iedzīvotājiem atbalstīšanu, noliegšanu vai noniecināšanu. Prasību iesniedza parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas loceklis Arvīds Anušausks.
