Referendumā Krimas iedzīvotājiem piedāvāts atbildēt uz diviem jautājumiem – vai viņi atbalsta Krimas Autonomas Republikas iziešanu no Ukrainas sastāvā un iekļaušanos Krievijā, un vai viņi atbalsta 1992.gada Krimas konstitūcijas atjaunošanu, ziņo RBK Ukraina. Balsošana notiks 1205 iecirkņos un beigsies pulksten 20:00.
Ukrainas autonomā reģiona prokrieviskie līderi, kā arī par referenduma norisi atbildīgās komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka tāpat viss jau ir izlemts. Vēlētāju aktivitātei nebūšot izšķirošā nozīme, turklāt lielākā daļa Krimas iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
Referendumu boikotē Krimas tatāri, nosoda Ukrainas un Rietumvalstu valdības. Tautas nobalsošanu pozitīvi vērtē Krievija, kuras pārstāvji arī uzlikuši veto ANO Drošības padomes rezolūcijai Krimas jautājumā. Dokumentā referendums ir kritizēts kā nelikumīgs.
Referendumā nebūs minimālā nepieciešamā dalībnieku skaita, tāpēc to uzskatīs par notikušu pie jebkura balsotāju skata, norāda „LIGA Novosti”. Krimas vēlēšanu komisija izmantoja 2012.gada vēlētāju reģistru, iekļaujot vēlētāju sarakstos 1,5 miljonus cilvēku. Taču „LIGA Novosti” ziņo, ka vietējie iedzīvotāji apgalvojuši, ka aicinājums piedalīties referendumā daudziem nav atnācis, dažviet aicinājums atnācis jau mirušajiem cilvēkiem.
Sestdien Krievija bloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju pret Krimā svētdien iecerēto referendumu. Krimā referendums notiek saspringtā atmosfērā, jo pussalā kopš 28.februāra darbojas bruņoti vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki. Viņi ieņēmuši vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu.
Pašpasludinātais Krimas valdības vadītājs Sergejs Aksjonovs jau paziņojis, ka referenduma rezultāti ir skaidri zināmi – Krima kļūs par Krievijas daļu. „Referendums notiks tā, kā to vēlas Krimas tauta, un tas būs neapstrīdams un neapšaubāms, Krima kļūs par Krievijas daļu!” savā profilā tviterī ierakstīja Aksjonovs.
Krimas milicija sadarbībā ar citām likumsargu iestādēm svētdien rīko taktiskas mācības „Antiterors”, ziņo aģentūra UNN. Mācību mērķis ir pārbaudīt gatavību kopīgajai rīcībai iespējamo kartības traucējumu gadījumā.
Eiropas Savienība neatzīs Krimas referenduma rezultātus, jo tas neatbilst konstitūcijai, tāpēc šajā nelikumīgajā akta neiedalās neviens ES novērotājs, teikts ES pārstāvniecības Ukrainā profilā sociālajā tīklā „Facebook”.
Pašpasludinātais Krimas premjers Sergejs Aksjonovs viens no pirmajiem nobalsojis referendumā par Krimas pievienošanos Krievijai, ziņo aģentūra UNN. Viņš balsoja iecirknī Simferolopes „guļamrajonā” kopā ar meitu – studenti.
Referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs paziņojis, ka dažos iecirkņos Černomorskas rajonā laika apstākļu dēļ ir problēmas ar sakariem, jo īslaicīgi nestrādā stacionārie telefoni, bet Belogorskas rajonā divos iecirkņos nav elektrības, vēsta „Interfax Ukraina”.
Pašpasludinātais Krimas premjers Sergejs Aksjonovs pēc nobalsošanas paziņojis, ka referendums ir vēsturiskais moments, un viss beigsies labi, vēsta UNN. Viņš paziņojis, ka referendums arī izraisījis pacilātu noskaņojumu iedzīvotājos. „Tikai uz priekšu! Viss beigsies labi, nav šaubu,” sacījis Aksjonovs. Viņš paudis pārliecību, ka referenduma rezultāti nenovedīs pie krīzes.
Žurnāliste Jekaterina Sergackova savā profilā „Facebook” apgalvoja, ka Krimā referendumā biļetenus izsniedz arī cilvēkiem, kuru nav vēlētāju sarakstos, tai skaitā Krievijas pilsoņiem. Žurnāliste, kas ir Krievijas pilsone, bet dzīvo Simferopolē, esot saņēmusi referenduma biļeteni ar piebildi - „ja jau jūs te dzīvojat, tātad varat balsot”.
„Tantīte, neatrodot manu vārdu vēlētāju sarakstos, vienkārši to tur ierakstīja,” klāstīja Sergackova, informēja „Censor.net.ua”.
Krimas pašpasludinātās valdības vicepremjers Rustams Temirgaļijevs paziņojis, ka Krimas iedzīvotājus neinteresē rietumvalstu līderu un starptautisko organizāciju reakcija uz referendumu, jo neviens nevar liegt pussalas iedzīvotājiem tiesības pašiem noteikt Krimas nākotni, vēsta UNN.
Krimas Bahčisarajas rajonā tatāru apdzīvotajās vietās nav izveidoti vēlēšanu iecirkņi, „Radio Brīvība” sacījis rajona administrācijas vadītājs Iļmijs Umerovs. Ierēdnis paskaidroja, ka nebija iespējams izveidot vēlēšanu komisijas, jo tajās neviens negribēja darboties.
Steidzami nepieciešams sagatavoties iespējamam Krievijas iebrukumam, tā, vēršoties pie Ukrainas tiesībsargājošām organizācijām, paziņoja organizācijas „Labējais sektors” līderis Dmitrijs Jaroša.
Sevastopolē nepazīstami, bruņoti cilvēki ar šaujamieročiem uzbrukuši diviem partijas UDAR jauniešu organizācijas aktīvistiem, ziņo UUN.
Lai gan svētdien, 16.martā, Krimā notiek referentus par pievienošanos Krievijai, tomēr tiek ziņots, ka turpat aizvien notiek arī aģitācija par pievienošanos Krievijai.
Svētdien Krimas referendumā par pievienošanos Krievijai iedzīvotāju aktivitāte esot divas vai trīs reizes lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās 2012.gadā, tā atsaucoties uz Krimas autonomijas vadītāja Sergeja Aksenova teikto, vēsta portāls UNN.
Krimā nezināmi cilvēki klauvē pie dzīvokļu durvīm un pieprasa piedalīties referendumā, ziņo „Censor.net.ua” . Dažreiz viņus pavada milicija. Šiem cilvēkiem līdzi ir arī vēlētāju saraksti, biļeteni un urnas – viņi uzstāj, lai cilvēki nobalso turpat savā dzīvesvietā. Vienu sievieti pierunāja nobalsot uz ielas pie mājām.
Dienā, kad Krimā notiek referendums par pievienošanos Krievijai, Latvijas Televīzijas korespondents Toms Pastors Maskavā novēroja, ka iedzīvotājiem no oficiālajiem valsts medijiem informācija tiek pasniegta vienpusēji. Ir ļoti skopa informācija par sestdien notikušo milzīgo protesta akciju, kurā ielās izgāja desmitiem tūkstošu cilvēku, lai protestētu pret militāro agresiju un iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. Valsts televīzijas kanālos tiek rādītas dokumentālās filmas, piemēram par to, ka Sevastopole vienmēr bijusi Krievijas pilsēta un cik varonīga bijusi Krievijas Melnās jūras flote.
Sevastopolē svētdien līdz plskt.12 referendumā nobalsot ieradušies 50% balsstiesīgo, tā atsaucoties uz galvenās administrācijas sniegto informāciju, ziņo portāls UNN. Referenduma novērotāji to vērtē kā rekordlielu aktivitāti.
Krimas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka referendums pussalā notiek mierīgi, bez incidentiem, un nekādi pārkāpumi nav fiksēti, ziņo aģentūra UNN.
Krimas referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs preses konferencē paziņojis, ka līdz pusdienlaikam Krimas referendumā kopumā nobalsojuši 44% iedzīvotāju, ziņo ārvalstu masu mediji.
Ukrainas Kara flotes komandieris Sergejs Gaiduks paziņojis, ka Krimā tiekot gatavotas provokācijas, kuras sarīkošot ekstrēmisti un nelikumīgi bruņoti formējumi, ziņo „Ļevij Bereg”. Viņš uzsvēra, ka nevaldāmas un nekontrolējamas ekstrēmistu kustības ir īpaši bīstamas. Viņš aicinājis vietējās varas pārstāvjus un pašaizsardzības vienības nodrošināt mieru, „atvēsināt karstgalvjus”, nepieļaut konfrontāciju.
Bijušajam Krimas prezidentam Jurijam Meškovam neizdevās nobalsot Krimas referenduma Simferopolē, ziņo „Eho Moskvi”. Referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs paskaidrojis, ka, visticamāk, eksprezidents vienkārši nav reģistrēts Simferolopē, bet gan Maskavā, tāpēc arī viņam neļāva balsot. Mališevs paskaidrojis, ka balsot var tikai tie, ka reģistrēti reģionā.
Krimas pašpasludinātās valdības premjers Sergejs Aksjonovs paziņojis, ka līdz pulksten 14:00 Krimas referendumā piedalījušies aptuveni 50% Kriemas iedzīvotāju, vēsta Ukrainas masu mediji. „Iecirkņos ir daudz cilvēku, pārņem lepnums par Krimas iedzīvotājiem,” tviterī ierakstīja Aksjonovs.
Ukraina un Krievija noslēdz pamieru Krimā līdz 21.martam
Ukrainas tieslietu ministrs Pāvels Petrenko paziņojis, ka ir dokumentēti gadījumi, kad Krimas neatzītajā referendumā balsojuši cilvēki bez Ukrainas pilsonības, balsošana notika uz ielas Krievijas karavīru uzraudzībā.
Krimas referenduma rīkošanas komisija paziņoja, ka referendumā jau piedalījušies 54% Krimas iedzīvotāju, ziņo Ukrainas masu mediji.
Latvijas ĀM: Krimas anektēšana būtu kliedzošs starptautisko tiesību pārkāpums
Krimas parlaments: Attiecībām ar Ukrainu pielikts trekns punkts
Krimas referendums tuvojas noslēgumam; ekstrēmisti rīko nekārtības Ukrainā
Krimas referenduma rīkošanas komisija paziņojusi, ka līdz pulksten 15:00 referendumā jau piedalījusies 63,97% vēlētāju, kopumā 970 000 cilvēku, ziņo raidsabiedrība BBC.
Līdz pulksten 17:00 Krimas referendumā jau piedalījušies 70%, apgalvo referenduma rīkotāji, vēsta raidsabiedrība BBC.
Krimas vadība noliedz jebkādus incidentus ar žurnālistiem Krima referenduma laikā, vēsta aģentūra UNN. Krimas informācijas ministrs Dmitrijs Polonskis apgalvoja, ka viņam nav zināms, ka žurnālistu darbs būtu traucēts. Viņš arī uzsvēra, ka žurnālistu akreditācija ļauj strādāt visos iecirkņos. Kopumā Krimā esot akreditēti 1500 žurnālisti, un Krimas valdība palīdzot arī tiem, kas atbraukuši, bet nav saņēmuši akreditāciju, stāstīja Polonskis.
Iepriekš rietumvalstu mediji ziņoja, ka netraucēti var strādāt tikai Krievijas oficiālie mediji, bet, piemēram kanāla „AL Jazeera” komandai pat sasista aparatūra.
Simferopoles centrā sāk pulcēties cilvēki ar Krievijas karogiem un Georga lentītēm, ziņo raidsabiedrība BBC. Izskatās, ka viņi grasās svinēt referenduma rezultātus, kas, viņuprāt, atbalstīs Krimas pievienošanos Krievijai.
Krimas tatāru sapulce Medžliss uzskata, ka dati par iedzīvotāju dalību Krimas referendumā ir stipri pārspīlēti, vesta „Censor.net.ua”. Medžliss uzskata, ka referenduma rezultāti ir izlemti jau iepriekš.
Saskaņā ar Krimas Augstākās padomes informāciju, Krimā līdz pulksten 18:00 esot nobalsojuši 73,4% velētāju jeb 1,124 miljoni cilvēku, ziņo BBC.
Krimas valdība plāno jau no aprīļa ieviest norēķinus rubļos, apziņojis autonomijas vicepremjers Rustams Temirgaļijevs, vēsta BBC.
