Azerbaidžāna, kas Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju, nosodījusi balsojumu, saucot to par Armēnijas provokāciju. Savukārt Armēnija jau paudusi cerību veicināt ciešākas saites ar kaimiņu republiku.
Kalnu Karabahas autonomais apgabals par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR paziņoja jau tālajā 1988.gadā. Deviņdesmito gadu sākuma militārā konflikta laikā Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār šo reģionu un vēl septiņiem rajoniem, un Kalnu Karabaha pasludināja savu neatkarību, kas starptautiski tā arī nav atzīta.
Jau vairāk nekā 25 gadus Azerbaidžāna un Armēnija ar pārtraukumiem risina sarunas par Kalnu Karabahas statusu, taču nekādu īpašu panākumu šajās sarunās nav.
Azerbaidžāna uzstāj uz savas teritoriālās vienotības saglabāšanu, kamēr Armēnija atbalsta Kalnu Karabahas pozīciju.
Pirmdien, 20.februārī, Kalnu Karabahā notika referendums par jauno reģiona konstitūciju, kas citastarp paredz pāreju uz prezidentālu pārvaldi. 2006.gadā pieņemtā likumdošana neatzītajā republikā izveidoja pusprezidentālu pārvaldes sistēmu, taču tagad paredzēts atteikties no premjerministra posteņa.
Jaunās konstitūcijas projektā arī nostiprināti divi paralēli lietojami reģiona nosaukumi – Kalnu Karabahas Republika un Arcahas Republika.
Tieši šādi reģions tiek dēvēts vairumā armēņu mediju, kur Arcahas Republika tiek saukta par vēl vienu armēņu valsti.
Tautas balsojumā piedalījušies gandrīz 80 000 cilvēku, no kuriem 87% atbalstījuši jauno konstitūcijas piedāvājumu, pret balsojot nepilniem 10%.
Pirms referenduma Azerbaidžānas valdība paziņoja, ka uzskata šo balsojumu par Armēnijas atbalstītu provokāciju. Azerbaidžānas vicepremjers Ali Ahmedovs paziņoja, ka pat referenduma starptautiska neatzīšana nopietni apgrūtinās iespējas atrisināt ieilgušo konfliktu.
Ahmedovs arī paudis pārliecību, ka starptautiskās sabiedrības nostāja, atzīstot Kalnu Karabahu par neatņemamu Azerbaidžānas sastāvdaļu, nemainīsies arī turpmāk. Arī iepriekš azerbaidžāņu amatpersonas bija izteikušās, ka lēmums mainīt Kalnu Karabahas nosaukumu uz Arcahas Republiku ir mēģinājums apmānīt starptautisko sabiedrību.
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka ārvalstu novērotāji, kuri bija ieradušies uz referendumu, tiks iekļauti azerbaidžāņu melnajā sarakstā un viņiem tiks liegta iespēja ieceļot valstī.
Tas, visticamāk, attieksies arī uz Eiropas Parlamenta delegāciju, kurā ietilpa čehu deputāts Jaromirs Štetina, Franks Engels no Luksemburgas un Eleni Teokarus no Kipras.
Deputātu kopīgajā paziņojumā norādīts, ka referendums iezīmē nozīmīgas pārmaiņas visam Dienvidkaukāza reģiona. Paziņojumā uzsvērts, ka tautu, kura tic savai valstij un uzlabo savas valstiskās institūcijas, starptautiskā sabiedrība nedrīkst ignorēt.
Azerbaidžāna gan uzskata, ka neviena starptautiska organizācija vai valsts oficiālus novērotājus uz Kalnu Karabahu nav sūtījusi, nodēvējot novērotāju darbību par nelikumīgu tūrisma ceļojumu.
Uzstājoties ar uzrunu Minhenes drošības konferencē, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs atgādinājis, ka ANO Drošības padomes rezolūcijas, kuras pieprasa armēņu karaspēka izvešanu no Kalnu Karabahas, joprojām ir spēkā.
Pēc Alijeva vārdiem, trīs no drošības padomes dalībvalstīm – Krievija, ASV un Francija – darbojas arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupā, cenšoties atrast risinājumu Kalnu Karabahas konfliktam. Tieši tāpēc būtu tikai loģiski, ja minētās valstis spiedienu uz Armēniju palielinātu un rezolūcijas tiktu īstenotas dzīvē.
