"Brexit" neietekmēs ES pastāvēšanu
Ikgadējā uzrunā EP Junkers norādīja, ka pasaulē valda liela nožēla par „Brexit” un neziņa, kas ar ES notiks tālāk.
Tomēr Junkers pauda, ka ES turpinās pastāvēt. Mēs nožēlojam Lielbritānijas izstāšanos, taču pati ES nav apdraudēta,” viņš pauda.
Sadarbība ar Lielbritāniju turpmāk būs draudzīga, taču līdzvērtīga. Proti, Lielbritānija nevarēs izmantot tikai brīvu preču un pakalpojumu kustību, vienlaikus nepiedaloties un Lielbritānijā nepieļaujot brīvu darbaspēku kustību.
Šajā ziņā Junkers piezīmēja, ka ES nepacietīs viesstrādnieku nogalināšanu Lielbritānijā. Tādā veidā viņš atgādināja par augustā notikušo slepkavību, kurā seši britu jaunieši nogalināja kādu 40 gadus vecu poļu viesstrādnieku. Līdztekus tam ir bijuši arī citi incidenti, kuru sekas gan nebija letālas.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānija gan paziņoja, ka nesāks izstāšanās procesu no Eiropas Savienības pirms šā gada beigām.
Aicina dubultot Junkera investīciju plānu
„Brexit” nebija vienīgais jautājums ekonomikā, kam savā aptuveni 40 minūšu garajā runā pievērsās Junkers. Viņš arī aicināja dubultot ES jeb Junkera investīciju plānu līdz 630 miljardiem eiro 2022.gadā.
„Investīcijas nozīmē darba vietas. Šodien mēs piedāvājam dubultot fonda darbības ilgumu un tā finansiālo kapacitāti,” Strasbūrā sacīja Junkers.
EK darīs visu iespējamo, lai Eiropas investīciju fonds līdz 2020.gadam ekonomikā iepludinātu vismaz 500 miljardus ES un līdz 2022. gadam līdz 630 miljardiem, pauda Junkers.
Pirmo reizi par Junkera investīciju plānu tika paziņots pērn tādā pašā ikgadējā uzrunā par stāvoklī ES. Taču toreiz Junkers runāja par 315 miljardiem eiro, kas jāiepludina Eiropas ekonomikā.
Aicina radīt ES militāros spēkus
Junkers arī aicināja izveidot kopīgus ES militāros spēkus. „Mēs vairs nevaram vairāk paļauties uz atsevišķām dalībvalstīm un mums kopā ir jāspēj pasargāt mūsu intereses,” sacīja Junkers.
Viņš arī akcentēja, ka kopīgu ES spēku nenozīmē mazināt NATO nozīmi, jo ES militārie spēki būtu jāveido saskaņā ar NATO nostādnēm.
Nesamierināsies ar Eiropu kā jauniešu bezdarba kontinentu
Autortiesību reforma, ātrāka bezvadu interneta attīstība un lielākas investīcijas gan Eiropā, gan ārpus tās, lai izskaustu migrācijas cēloņus. Tie ir vēl daži no galvenajiem solījumiem, kas izskanēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā.
Tā izskan vien divas dienas pirms dalībvalstu līderu samita Bratislavā, kurā tāpat tiks apspriesta Eiropas nākotne pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Vēsturē paliks nevis mūsu vārdi, bet gan mūsu panākumi un kļūdas, tādēļ Eiropas līderiem būtu jāpārvar domstarpības un jāapvieno spēki, lai jūtami uzlabotu eiropiešu dzīves apstākļus. Tas bija viens no galvenajiem Junkera aicinājumiem šā gada uzrunā par stāvokli ES.
Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad runa Eiropas Parlamentā lielākoties bija emocionāla un fokusējās uz bēgļu krīzi, šoreiz Junkers izvēlējās pievērsties taustāmiem soļiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
“Mums ir jāinvestē mūsu jauniešos.
Es nevaru un negrasos samierināties ar to, ka Eiropa ir jauniešu bezdarba kontinents.
Es nevaru un negrasos samierināties ar to, ka mūsu jaunā paaudze pirmo reizi 70 gadu laikā varētu būt nabadzīgāka nekā viņu vecāki,” sacīja Junkers.
Stingrāk vēros ceļotājus
Uzrunas laikā Junkers prezentēja arī autortiesību reformas ideju, kas sola nodrošināt rakstniekiem, mūziķiem un žurnālistiem cienījamu dzīvesveidu digitālajā laikmetā. Tomēr šī iecere sola sastapties ar sīvu pretestību no brīvā interneta un tehnoloģiju aizstāvjiem.
Tāpat EK priekšsēdētājs vēlas, lai tiktu paātrināta bezvadu interneta attīstība. Mērķis - lai pēc četriem gadiem katras Eiropas pilsētas centrā iedzīvotājiem būtu pieejama bezmaksas bezvadu interneta zona.
Krietni ātrāk, jau nākamnedēļ tiks prezentēts atjaunotais viesabonēšanas atcelšanas priekšlikums. Iepriekšējais likumprojekts, kas paredzēja, ka iedzīvotāji varēs lietot mobilo telefonu bez papildu maksas citās Eiropas valstīs tikai 90 dienas gadā, pēc plašas kritikas tika atsaukts vien pāris dienas pēc izziņošanas.
Tāpat jau novembrī uz Šengenas zonas ārējās robežas tiks ieviesta jauna sistēma, kas ļaus reģistrēt katra eiropieša izbraukšanas laiku, vietu, galamērķi un iemeslus.
Tāpat arī tiem, kuri vēlas apmeklēt Eiropu no valstīm ar bezvīzu režīmu, pirms doties ceļojumā internetā būs jāaizpilda īpaša forma. Un tikai tad, kad tiks saņemta atļauja, ceļotāji varēs kāpt transporta līdzeklī. Līdzīga autorizācijas sistēma pastāv ASV.
Imigrāciju ierobežos ar jauna fonda un Eiropas kopējās robežsardzes palīdzību
Papildu tam Junkers paziņoja par jauna Āfrikas investīciju fonda izveidi, kas veicinās ekonomikas attīstību valstīs, no kurām uz Eiropu brauc migranti.
“Tas papildinās mūsu attīstības sadarbības palīdzību un ļaus risināt vienu no migrācijas cēloņiem. Ņemot vērā, ka ekonomiskā izaugsme attīstības valstīs pašreiz ir visnotaļ zema, jaunais plāns sniegs izdzīvošanas iespēju tiem, kuri citādi tiktu spiesti doties bīstamā ceļā, meklējot labāku dzīvi,” viņš pauda.
Vienlaikus viņš solīja ātrāk izveidot Eiropas kopējo robežapsardzes dienestu, lai palīdzētu valstīm aizsargāt savas ārējās robežas no nekontrolēta migrantu pieplūduma un cilvēku kontrabandistiem.
"Mums jāzina, kas šķērso mūsu robežas. Tieši tāpēc mēs aizstāvam mūsu robežas ar jauno īpašo Frontex aģentūru. Aģenti ir Grieķijā pie robežas ar Turciju, un mums ir vairāk nekā 100 aģenti Bulgārijā. Dalībvalstīm un savienības institūcijām ir cieši jāsadarbojas, lai pārliecinātos, ka mēs varam izveidot šo jauno aģentūru. Es gribētu redzēt no oktobra 200 robežsargu un 50 papildu transportlīdzekļu izvietošanu uz ārējām robežām Bulgārijā," atzina Junkers.
Strasbūrā paustās idejas varētu gūt atskaņu arī dalībvalstu līderu samitā, kas šo piektdien notiks Bratislavā. Tur 27 valstu vadītāji bez Lielbritānijas apspriedīs Eiropas attīstību pēc gaidāmās AK izstāšanās no bloka.
Visbeidzot, Junkers pārmeta nacionālajām valdībām neesamību pie sarunu galda, lai atrisinātu Sīrijas karu. Viņš uzteica ES augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni darbu, tomēr tas ir par maz.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānija gan paziņoja, ka nesāks izstāšanās procesu no Eiropas Savienības pirms šā gada beigām.
