Jaunās ES sankcijas pret Krieviju: atkal nevienojas par ieviešanas termiņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Arī trešdien Eiropas Savienības (ES) valstu pārstāvju tikšanās laikā nav panākta vienošanās, kad būtu jāievieš jaunās stingrākas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, par kurām valstis jau vienojās, pirmdien, ziņo „Reuters”. 

Sarunas turpināsies ceturtdien, pavēstījuši ES diplomāti, norādot, ka Vācija uzstāj uz nepieciešamību nekavēties ar jauno sankciju ieviešanu, bet vairākas citas ES valstis nevēlas steigties, kamēr Ukrainā ir spēkā Kijevas un prokrievisko separātistu panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu.  

ES diplomāti norādīja, ka ar sankciju ieviešanu negrib steigties Itālija, Austrija, Somija.  

Tai pašā laikā avoti ES struktūrās informējuši, ka pašlaik valstu pārstāvji plāno, ka sankcijas varētu ieviest piektdien. 

Jau vēstīts, ka pirmdien ES valstu pārstāvji  pēc smagām, vairāku stundu ilgām sarunām vienojušies par jaunu sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, taču sankciju ieviešana atlikta uz dažām dienām, lai dotu iespēju realizēt miera plānu un noturēt pagaidām trauslo pamieru Austrumukrainā. Pagaidām jaunās sankciju paketes saturs vēl nav publiskots, bet paredzams, ka Eiropas Savienība balstīsies uz jau iepriekš pieņemto sankciju bāzes, tās paplašinot, un papildinās „melno sarakstu” ar personu  vārdiem, kam liegs iebraukt ES teritorijā, un kompānijām, kam liegs piekļūt ES finanšu tirgiem.  

Sankcijas vērsīs arī pret enerģētikas un aizsardzības sektoru un liegs Eiropas Savienībai uz Krieviju eksportēt jaunākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, piemēram, enerģijas ieguvē.

Mediji vēstīja, sagaidāms, ka nevēlamo personu vidū varētu būt vēl 20 Kremlim tuvu stāvoši cilvēki, viņu vidū, iespējams, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, savukārt  kompāniju sarakstā būs Krievijas enerģētikas giganti "Roseneft", "Gazpromneft", "Transneft" un citi.

Tas nozīmē, ka kompānijām būs liegts piekļūt Eiropas finanšu tirgum, tās nevarēs iegūt ilgtermiņa kredītus. Savukārt vairākiem Krievijas ieroču ražotājiem, piemēram, "Kalašņikov"  būs liegts eksportēt savu preci uz Eiropu. Sagaidāms būs arī liegums Eiropai uz Krieviju vest jaunākās tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas, piemēram, naftas un gāzes ieguvē.

Maskava savukārt draud atbildēt ar savas gaisa telpas slēgšanu komerciāliem lidojumiem. 

Kopš piektdienas, kad tika izsludināts pamiers, bruņoto sadursmju apjoms ir ievērojami samazinājies, taču karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupolas apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti