Nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt ES valstu pilsoņu dokumentus, kuri dodas uz ārzemēm vai atgriežas no tām, radās pēc tam, kad vairāki kaujinieki, kuri karoja islāma teroristu pusē Sīrijā un Irākā, ir varējuši bez šķēršļiem atgriezties savā dzimtenē Eiropā. Tas bija iespējams, jo līdz šim robežsargiem nebija pienākuma ievadīt Eiropas valstu pilsoņu dokumentus dažādās datu bāzēs, lai noskaidrotu vai viņi gadījumā neatrodas meklēšanā vai neizmanto zagtu pasi. Tādēļ pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē visu 28 bloka valstu iekšlietu ministri vienojās, ka šādas pārbaudes būtu jāievieš.
Tomēr par spīti tam, ka par jaunās kārtības stāšanos spēkā bija zināms jau labu laiku, vairākās valstīs tā ir radījusi problēmas. Uz Horvātijas un Slovēnijas robežām brīvdienās bija izveidojušās vairāku stundu garas automašīnu rindas. Tādēļ šīs valstis nolēma pagaidām pārtraukt visu ceļotāju dokumentu pārbaudes.
Tomēr Eiropas Komisijas preses sekretāre Tove Ernsta sacīja, ka šāds solis ir iespējams, tikai ja ir analizēts, ka tas nevairos drošības riskus.
“Šis likums paredz situācijas, kurās var rasties nesamērīgi liela ietekme uz transporta kustību pāri robežai. Tādēļ tajās vietās, kur ir iespējams pierādīt, ka sistemātiskas pārbaudes var atstāt šādu ietekmi, dalībvalstis var pieņemt lēmumu veikt tikai īpaši mērķētas pārbaudes uz atsevišķām jūras un sauszemes robežām,” skaidroja Ernsta.
No sistemātiskām visu ceļotāju pārbaudēm pagaidām ir atteikusies arī Atēnu lidosta. Grieķijas amatpersonas apgalvo, ka jaunā kārtība radītu milzīgas rindas. Lidostām ir iespējams atlikt jauno pārbaužu ieviešanu uz pusgadu.
Pagaidām Atēnu lidosta ir vienīgā, kur ir radušās šādas problēmas.
Ar nedaudz ilgāku robežšķērsošanas laiku ir jārēķinās arī mūsu valsts ceļotājiem, brīdina Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Tomēr gan viņa, gan arī robežsardzes pārstāvji apgalvo, ka jaunās kārtības dēļ rindas nav palielinājušās nedz uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, nedz Rīgas lidostā.
“Pagaidām nekas tāds nav. Mums bija jautājums, kā operatīvāk organizēt darbu, jo ir skaidrs, ka būvējot jaunos lidostas terminālus, tas bija ieplānots kaut kādā vienā veidā. Bet šobrīd pie visas dinamiskās situācijas apstākļi mainās,” atzina Siliņa.
“Bet cik man zināms, mēs visu esam atrunājuši un vienojušies par to, lai optimāli šo darbu vienkāršotu iedzīvotājiem lidotājiem, arī autobraucējiem pozitīvākā gaisotnē,” norādīja Siliņa.
Protams, braucot uz kādu no Šengenas zonas valstīm, papildu pārbaudes nenotiks, ja vien šajā valstī nav noteikti pagaidu robežkontroles pasākumi. Tādi joprojām saglabājas uz Dānijas un Vācijas, kā arī uz Zviedrijas un Dānijas robežas.
Nākotnē pārbaudes uz robežas varētu aizņemt vēl ilgāku laiku, jo šobrīd Briselē runā par vēl vienu ieceri. Apstiprināšanas gadījumā nākotnē robežsargiem varētu uzlikt par pienākumu noskaidrot no visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri šķērso bloka ārējo robežu, arī viņu ceļojuma galamērķi un brauciena iemeslus.
