Pazemes grūdieni sagrāva vairākas trešdienas zemestrīcē bojātās mājas, nobiedēja iedzīvotājus un pilnībā bloķēja vairākus ceļus Itālijas vidienē. Tomēr par jauniem cilvēku upuriem netiek ziņots.
Tikmēr glābēji turpina gruvešu novākšanu un ar īpaši apmācītiem suņiem meklē drupās iesprostotos cilvēkus. Vietējās varas iestādes ziņo, ka zemestrīcē kopumā gājuši bojā 250 cilvēki, bet 365 personas ievietotas slimnīcās. Bojā gājušo vidū ir arī astoņi ārvalstu pilsoņi - trīs briti, divi rumāņi un pa vienam Spānijas, Kanādas un Salvadoras pilsonim.
Zem māju drupām izdevās atrast 215 izdzīvojušos. Joprojām meklē gruvešos iesprostotos, taču cerības atrast dzīvos arvien sarūk. Glābēji, suņi, tehnika joprojām strādā senajās pilsētās, pūloties namu gruvešos saklausīt balsis, sadzirdēt dzīvības pazīmes un izcelt tos, kuri jau devušies mūžībā.
Itālijas premjers Mateo Renci izsludināja ārkārtas stāvokli zemestrīces izpostītajos rajonos, tām piešķirs arī finanšu palīdzību.
“Ministru kabinets izsludināja ārkārtas stāvokli pašvaldībās, kuras visvairāk cieta no postošās zemestrīces. Tas ļaus īstenot dažādus civilās aizsardzības pasākumus. Mēs arī nolēmām piešķirt 50 miljonus eiro, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu,” sacīja Renci.
“Tas ir tikai pirmais solis, un nākotnē palīdzības apjomu varētu palielināt,” norādīja premjers.
Arī Itālijas muzeji un arheoloģiskie apskates objekti plāno daļu no pārdotajām biļetēm gūtos ieņēmumus ziedot glābšanas darbiem un atbalstam izpostītajiem reģioniem. Turīnas pilsētas padome norāda, ka zemestrīcē sagrautas daudzas ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, un šī akcija pievērsīs uzmanību arhitektūras pieminekļu saglabāšanai.
Tomēr Kultūras ministrija informē, ka arhitekti un ēku atjaunotāji sāks darbu tikai pēc tam, kad būs izglābti visi zemestrīces upuri.
Renci arī ierosinājis jaunu nacionāla mēroga programmu ar nosaukumu „Itāliešu mājas”, kuras nolūks būs izvērtēt un rūpēties par ēku drošību, tā kā pēdējās dienās valsti pāršalkusi kritika, ka vara par maz rūpējas un gādā par drošiem cilvēku dzīves apstākļiem.
Itālijas mediji raksta, ka valsts nedomā par drošu dzīvošanu tieši seismiski vistrauslākajos reģionos, jo vairāki nami, kas sabrukuši zemestrīces epicentra skartajās pilsētās, ir bijuši tikai nesen atjaunoti. Gan vēsturiskās ēkas senajās pilsētās, gan jaunbūves, kas tajās ik pa laikam parādās, nepakļaujas regulējumam par ēku izturību pret zemestrīcēm.
Premjerministrs Renci atbildot uz šo kritiku, gan norādījis, ka ir absurdi domāt, ka pilnīgi visus namus Itālijā ir iespējams padarīt par izturīgiem pret zemes trīcēm.
Lēsts, ka ēku rekonstrukcijai būs nepieciešami ap 50 miljoniem eiro.
6,2 magnitūdu zemestrīce notika 24.augustā aptuveni pusčetros no rīta pēc vietējā laika, un to varēja sajust arī vairāk nekā 100 kilometru attālajā Romā. Zemestrīces ir regulāra dabas katastrofa seismiski aktīvajos Itālijas Apenīnu kalnos, kas atrodas uz tektonisko plākšņu robežas.
Naktī uz trešdienu notikušo zemestrīci jau tagad var saukt par vienu no vistraģiskākajām zemestrīcēm Itālijā pēdējos 30 gados.
2009. gadā centrālajā Itālijā zemestrīce atņēma dzīvības 309 cilvēkiem. Mazāk upuru bija 2002. gada zemestrīcē, kad dzīvības zaudēja 30 cilvēki, kā arī 2002. gadā - 23 cilvēki. Taču ir bijušas arī mazāka mēroga zemestrīces.
Visu laiku lielākās zemestrīces Itālijā bija 1908.gada 28.decembrī Kalabrijā, kad dzīvības zaudēja 95 000 un 1915.gada 13.janvārī Abruzo, kad bojā gāja 30 000.
