Portāls „News Executive” paziņojis, ka teroristu vārdi ir Šerifs Kuaši, Saīds Kuaši un Hamīds Murade.
Uzbrukums satricinājis ne tikai Parīzi un Franciju, bet visu Eiropu. Ceturtdien Francijā izsludināta nacionālā sēru diena.
Īstu asinspirti skandalozā žurnāla redakcijā sarīkoja trīs cilvēki, kas bija bruņojušies ar Kalašņikova automātiem un granātmetēju. Uzbrukumam bija daudz aculiecinieku un medijos nonāca arī videokadri, kuros uzbrucēji redzami.
Patlaban Parīzē aizvien turpinās vērienīga teroristu meklēšanas operācija. Visā valstī tika izsludināts augstākais terorisma draudu līmenis un sarīkota valdības ārkārtas sēde.
Iespējams, uzbrukums ir saistīts ar izdevuma pēdējo numuru, kas gaismu ieraudzījis trešdien. Tajā publicētas rakstnieka Mišela Velbeka prognozes par to, ka 2022.gadā Francijā būs prezidents – islāmists - un Parīzē tiks svinēti nevis Ziemassvētki, bet gan Ramadāns. Turklāt mazāk nekā stundu līdz uzbrukumam žurnāla oficiālajā tviterkontā parādījusies “Islāma valsts” līdera Abu Bakra Al Bagadi karikatūra.
Žurnāls arī iepriekš izsmējis islāma ekstrēmistus un publicējis pravieša Muhameda karikatūras. Par to 2011.gada novembrī nezināmie uzbrucēji aizdedzināja izdevuma redakciju, iemetot tās logā pudeli ar degmaisījumu. Žurnāla galvenais redaktors 47 gadus vecais Stefans Šarbonjē, kurš trešdien uzbrukumā gājis bojā, jau iepriekš saņēmis izrēķināšanās draudus un viņam bija noteikta policijas aizsardzība.
Pie Francijas vēstniecības Rīgā trešdien vakarā gulst ziedi, bet tūkstošiem cilvēku Parīzē, Lionā, Berlīnē, Madridē un citviet iziet ielās, lai nosodītu šo uzbrukumu un iestātos par fundamentālo vārda brīvību.
Pieminot uzbrukumā redakcijai nogalinātos cilvēkus, vismaz 20 tūkstoši ļaužu izgāja ielās Lionā un Tulūzā, vairāki tūkstoši pulcējās arī Parīzā Republikas laukumā netālu no uzbrukuma vietas.
Demonstrantiem līdzi bija melnas uzlīmes ar uzrakstu "Es esmu Čārlijs". Šāds sauklis izvēlēts, lai paustu solidaritāti uzbrukuma upuriem. Citiem rokās bija plakāti ar tādiem saukļiem kā “Preses brīvībai nav cenas” un “Šarbs mira brīvs”, ar to domājot žurnāla galveno redaktoru Stefanu Šarbonjē. Līdzīga akcija notika arī Romā, netālu no Francijas vēstniecības.
