Nākamajā svētdienā, 27.novembrī, gaidāmajā otrajā balsošanas kārtā Fijonam pretī stāsies vēl viens ekspremjers Alēns Žipē, kuram tika prognozēta uzvara arī vakardienas balsojumā.
Priekšvēlēšanas partijas kandidāta izvēlēšanai gaidāmajām prezidenta vēlēšanām tradicionāli tiek praktizētas ASV, taču šoreiz šādu pašu procesu bija izvēlējusies Francijas labēji centriskā partija. Balsojumā varēja piedalīties jebkurš francūzis, kurš, samaksājot divus eiro, apstiprināja, ka atbalsta partijas īstenoto politisko kursu.
Vēl pirms šī balsojuma par pārliecinošu favorītu tika uzskatīts viens no Francijas pieredzējušākajiem politiķiem Žipē, kuram vēlēšanu otrajā kārtā, kas gaidāma nākamsvētdien, tika prognozēta cīņa ar Republikāņu partijas līderi Sarkozī. Par prezidenta nomināciju cīnījās vēl pieci kandidāti, no kuriem pēdējo nedēļu laikā popularitāte visvairāk bija pieaugusi Sarkozī laika premjeram Fijonam.
Taču svētdien notikušais balsojums daudziem ir izrādījies pamatīgs pārsteigums, jo tajā uzvarējis ir tieši Fijons, iegūstot pārliecinošus vairāk nekā 44% balsu, otrajā vietā atstājot Žipē ar 28% un trešajā – Sarkozī ar 21% balsu.
Pēc šo rezultātu paziņošanas Sarkozī paziņoja, ka nav spējis pārliecināt savus vēlētājus, tāpēc viņš no turpmākas cīņas izstājas, paužot atbalstu Fijonam.
Kā norāda Rietumu mediji, Fijona panākumi ir izskaidrojami, pirmkārt, ar viņa pārliecinošo sniegumu trijās televīzijas debatēs. Uz reformām orientētais Fijons tiek uzskatīts par kompromisa kandidātu. Par labu viņam spēlē arī savulaik vēl pirms 2008. gada eirozonas krīzes izteiktais brīdinājums par pārlieku lielo valsts budžeta deficītu.
Arī šīs priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš ir solījis uzsākt plašas reformas, lai atdzīvinātu ekonomiku. Cita starpā viņš ir solījis samazināt 600 000 ierēdņu darbavietu, palielinot darba nedēļu no 35 līdz 39 stundām. Sociālajos jautājumos Fijons ir atbalstījis daudz labējāku nostāju, piedāvājot mainīt 2013. gadā pieņemto likumu par viendzimuma pāru laulībām, liedzot šādiem pāriem adoptēt bērnus. Nenoliedzami, viens no šīs priekšvēlēšanu kampaņas aktuālākajiem jautājumiem ir imigrācija, kuru Fijons ir solījis samazināt līdz minimumam.
Savukārt Žipē, kurš tiek uzskatīts par daudz mērenāku kandidātu, par savas kampaņas galveno mērķi ir izvirzījis sabiedrības atkalapvienošanu, lai kopīgiem spēkiem pāršķirtu vēstures lapu, pēc viņa vārdiem, pieciem traģiskiem sociālistu prezidenta Fransuā Olanda valdīšanas gadiem. Žipē, kurš joprojām ir viens no populārākajiem Francijas politiķiem, ir norādījis, ka ir atvērts dialogam, tādējādi uzrunājot arī lielu daļu no Francijas musulmaņu kopienas.
Visticamāk, ka tikai pēc tam, kad 27. novembrī kļūs zināms, kurš no abiem kandidātiem tiks izvirzīts par partijas kandidātu gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, savu lēmumu par kandidēšanu uz atkārtotu ievēlēšanu paziņos Olands.
Viņa bijušais ekonomikas ministrs Emmanuels Makrons jau ir paziņojis, ka startēs kā neatkarīgais kandidāts.
Taču visa uzmanība pašlaik ir pievērsta tam, kurš no iepriekš minētajiem kandidātiem varētu izrādīt reālu pretestību galēji labējās „Nacionālās frontes” līderei Marinai Lepēnai, kura sabiedriskās domas aptaujās ir ievērojami kāpinājusi savu popularitāti.
Vienlaicīgi aptaujas liecina, ka gan Žipē, gan Sarkozī, gan Fijons varētu uzvarēt Lepēnu, taču pēc negaidītā "Brexit" referenduma un vēl vairāk negaidītās Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās virkne ekspertu aicina gatavoties jebkādam iznākumam.
