Gan Apvienoto Nāciju, gan rietumvalstu amatpersonas pēdējās dienās paudušas sašutumu par Sīrijas pilsētas Alepo nemiernieku kontrolētās daļas bombardēšanu. To īsteno Sīrijas režīma armija ar Krievijas gaisa spēku atbalstu. Uzlidojumi skāruši slimnīcas un civiliedzīvotājus, kuru skaits bombardēšanas skartajos rajonos lēšams vairākos desmitos tūkstošu.
Nesen arī notika uzlidojums humānās palīdzības konvojam, par ko rietumvalstis vainoja Krieviju un tās atbalstīto Sīrijas valdību. Maskava apsūdzības gan noraida.
Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero pirmdien, 10.oktobrī, paziņoja, ka Parīze vērsīsies pie Starptautiskās Krimināltiesas prokuroriem ar lūgumu sākt izmeklēšanu par Sīrijas režīma un Krievijas rīcību Sīrijā un lemt, vai abu valstu rīcība ir vērtējama kā kara noziegumi.
Par to Ero paziņoja šorīt intervijā radio “Inter”.
„Mēs neatbalstām to, ko dara Krievija, kas iestājas par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu. Un Alepo bombardēšana ir dāvana teroristiem. Kas veicis bombardēšanu? Tur ir sīrieši, bet arī krievi, kuri ieradušies ar saviem modernajiem ieročiem, kas ļauj viņiem tikt klāt bunkuriem, kuros cilvēki mēģina pasargāt sevi,” norādīja Ero.
Francijas ārlietu ministrs Ero pagājušajā nedēļa apmeklēja gan Maskavu, gan Vašgintonu, lai mēģinātu panākt atbalstu Parīzes izstrādātajai ANO rezolūcijai par pamieru Alepo.
Nedēļas nogalē notika balsojumi par divām rezolūcijām, bet ANO Drošības padomei neizdevās apstiprināt nevienu no tām.
Vispirms Krievija uzlika veto Francijas un Spānijas izstrādātajam rezolūcijas projektam, kas paredzēja pārtraukt Krievijas un Sīrijas veikto nemiernieku kontrolē esošās Alepo daļas bombardēšanu un noteikt militārās aviācijas lidojumu aizlieguma zonu virs Alepo. Pret šo rezolūciju iebilda Krievija un Venecuēla.
Francijas ārlietu ministrs Ero paziņoja, ka šis balsojums „nodemonstrēja Krievijas izolāciju”.
Šī bija jau piektā reize, kad Krievija uzliek veto Drošības padomes rezolūcijai Sīrijas jautājumā.
Neizdevās pieņemt arī Krievijas iesniegto rezolūcijas projektu par ugunspārtraukšanu Alepo, jo par šo projektu nobalsoja tikai četras Drošības padomes dalībvalstis, bet rezolūcijas pieņemšanai ir nepieciešama vismaz deviņas balsis. Turklāt pret Krievijas rezolūcijas projektu balsoja ASV, Francija un Lielbritānija, kurām ir veto tiesības.
Vienlaikus nav skaidra arī Francijas un Krievijas prezidentu Fransuā Olanda un Vladimira Putina iespējamās tikšanās nākotne. Par to, ka Putins nākamnedēļ Parīzē tiksies ar Olandu nesen paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Tomēr diplomātiskajām attiecībām kļūstot saspīlētākām, Parīzes paziņojumi attiecībā uz šo tikšanos nav bijuši tik viennozīmīgi. Francijas prezidents Olands paziņojis, ka apsvēris, vai šāda tikšanās būs lietderīga, lai iedrošinātu Krieviju pārtraukt atbalstu Sīrijas režīma gaisa spēkiem.
Olands paziņojis, ka, ja tiksies ar Putinu, tad viņam teiks, ka notiekošais ir „nepieņemams un ka tas ir nopietni pat Krievijas tēlam”. Intervijā raidsabiedrībai TMC viņš piebildis, ka mierīgie iedzīvotāji Alepo austrumos ir kara noziegumu upuri.
Bruņotajā konfliktā Sīrijā kopš 2011.gada gājuši bojā vairāk nekā 300 000 cilvēku.
