Ukrainas premjerministra Volodimira Groismana vizīte Briselē notiek laikā, kad Ukrainā atkal uzliesmojusi karadarbība. Tas, kā atzīst gan paši ukraiņi, gan amatpersonas Briselē, jau tā ekonomiski novājinātajai valstij ir papildu milzu šķērslis un atņem gan finansiālu, gan morālu enerģiju. Taču Eiropas Komisija, kas Ukrainu atbalsta palīdzības programmās, atzīst, ka valsts pēdējos divus trīs gadus ir spējusi īstenot lielākas reformas nekā pēdējos 20 gadus.
“Ukraiņiem ir tiesības saņemt kaut ko pretī par šiem reformu centieniem,” sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Lai saņemtu 600 miljonu eiro lielo palīdzību, Ukrainai vajadzēja atrisināt tikai vienu praktisku šķērsli - atcelt koksnes eksporta aizliegumu, kas bija pretrunā arī ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Ukrainas valdība šo aizrādījumu ņēma vērā, un parlamentā ir iesniegts likumprojekts, kas šo šķērsli likvidēs.
“Tā kā Ukrainas valdība ir rosinājusi likuma grozījumus par šā eksporta liegumu, tad, manuprāt, tas ir pietiekams apstāklis, lai mēs varētu piešķirt šos 600 miljonus eiro, ko ukraiņi gaida. Tas notiks nākamajās nedēļās,” pauda Žans Klods Junkers.
Ukraiņiem uzmundrinoša bija arī Eiropas Komisijas prezidenta vēsts, ka drīzumā Ukrainas pilsoņi varēs bez vīzas ieceļot Eiropas Savienībā.
„Protams, mēs diskutējām par vīzu liberalizāciju. Tas notiks vēl pirms vasaras,” sacīja Junkers.
Tas ļaus Ukrainas pilsoņiem Eiropas Savienībā bez vīzas uzturēties līdz 90 dienām.
Taču dienās, kad Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans ir Briselē, bez uzmanības nepaliek arī Austrumukrainā uzliesmojusī vardarbība. Par to arī starptautiskajai prese Briselē atgādināja Ukrainas premjerministrs. Arī Eiropas Komisija norādīja, ka ir nobažījusies par vardarbības saasināšanos Austrumukrainā.
Vizītes laikā Briselē Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans apmeklēja arī NATO mītni un tikās ar alianses augstākajām amatpersonām. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau iepriekš ir atkārtoti aicinājis Krievijas varu izmantot savu ietekmi uz separātistiem un izbeigt vardarbību Ukrainā.
Bet tikšanās laikā NATO domas vēlreiz uzsvēra arī NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere, sakot, ka visas 28 NATO dalībvalstis pilnībā atbalsta Ukrainu, kuras austrumos pēdējā laikā saasinājušās cīņas starp armijas spēkiem un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem.
Jau nākamnedēļ Briselē būs NATO aizsardzības ministru sanāksme, un sagaidāms, ka situācija Ukrainā un attiecības ar Krieviju atkal būs sarunu galdā.
