Šī gada sākumā Eiropu pāršalca nodokļu skandāls. Gaismā ir nākuši tūkstošiem dokumentu, kas pierāda, ka lielās korporācijas ir izmantojušas dažādas sarežģītas shēmas, lai maksātu pavisam niecīgus nodokļus. Turklāt tas ir noticis ar Luksemburgas, Nīderlandes, Beļģijas un arī dažu citu valstu ieņēmumu dienestu piekrišanu.
Pēc šī skandāla Eiropas Parlamentā tika nodibināta īpaša komiteja, lai izmeklētu pastāvošo nodokļu nemaksāšanas sistēmu. Viens no tās darba galvenajiem secinājumiem ir nepieciešamība izveidot līdzīgāku nodokļu sistēmu Eiropā, sacīja komitejas noslēguma ziņojuma līdzautors Mikaels Teirers no Vācijas:
“Mūsu galvenais secinājums ir, ka pašreizējo 28 pārlieku sarežģīto nodokļu sistēmu pastāvēšana noved pie dažādu caurumu rašanās, ko savā labā izmanto gandrīz vienīgi starptautiskās kompānijas.”
Teirers min Šveices piemēru, kur valsts reģioni paši nosaka nodokļu likmes un sacenšas savā starpā par uzņēmumu piesaisti. Tomēr valstī pastāv gan vienota informācijas apmaiņa, gan minimālā nodokļu likme.
Tomēr Eiropas Savienības valstis ļoti nelabprāt grib dalīties savā starpā ar šādu informāciju. Eiropas Komisijas ambiciozā vēlme izveidot obligātu datu apmaiņas sistēmu starp valstu nodokļu dienestiem ir saskārusies ar pamatīgu valstu pretestību, uzsvēra Teirers:
“Pašreizējais priekšlikums, par kuru ir vienojušās dalībvalstis, ir pilns ar caurumiem kā Šveices siers. Vai drīzāk šajā kontekstā man būtu jāsaka - kā Holandes siers.”
Vairāki deputāti bija ļoti neapmierināti, ka daudzas korporācijas viņus ir vienkārši ignorējušas. Piemēram mēbeļu koncerns IKEA vispirms atteicās ierasties uz sēdi, un tas uzaicināja deputātus neformālās vakariņās, lai parunātu par nodokļu sistēmu. Atsevišķi eiroparlamentārieši domā, ka šādus uzņēmumus vajadzētu sodīt, piemēram liedzot tiem lobēt savas intereses parlamentā.
“Mēs ļoti gribētu mainīt pašreizējo attieksmi, jo vairākas starptautiskās kompānijas un lobiju grupas ir atteikušās ierasties uz mūsu komitejas sēdēm, lai izklāstītu savu nostāju,” norāda deputāte Eliza Ferreira no Portugāles.
Tāpat Eiropas Parlaments piedāvā ieviest nodokļu konsultantu ētikas kodeksu, ka arī ciešāk ielūkoties viņu darbībā. Īpašās komitejas priekšsēdētājs Alēns Lamasūrs no Francijas atzīst, ka tagad ir svarīgi izmantot brīdi, lai panāktu īstas pārmaiņas valstīs.
''Mēs esam uzvarējuši kauju, bet cīņa vēl nav galā un tā būs ilga. Mēs ceram, ka Eiropas nodokļu kultūra mainīsies. Tagad ir sācies jauns laikmets. Iepriekš valstis ir mēģinājušas piesaistīt lielas kompānijas, piedāvājot tām dažādas nodokļu atlaides. Tagad visiem uzņēmumiem būs jāpierāda, ka viņi ir uzticami partneri,'' norāda Lamasūrs
Tāpat tiek uzsvērta arī nepieciešamība labāk aizsargāt trauksmes cēlājus. Jo, piemēram, pret bijušo nodokļu konsultantu Antuānu Deltūru, kurš žurnālistiem nopludināja informāciju par uzņēmumu piekoptajām shēmām, tagad Luksemburgā ir celtas nopietnas apsūdzības, kas draud ar cietumu.
