Attiecībā uz ģenētiski modificētas pārtikas audzēšanu dalībvalstis tomēr saglabā tiesības katra izlemt – darīt to vai ne. Latvijā pieņemts lēmums to nedarīt.
Galvenais arguments šādam lēmumam ir fakts, ka ES nepastāv dalībvalstu robežas. Turklāt pastāv ES vienotais tirgus. Piemēram, ja Lietuva importē ģenētiski modificētu lopbarību, kas ES ir atļauts, taču Latvija tam individuāli būs teikusi nē, tad ir ļoti grūti kontrolēt, vai Latvijā šie produkti netiek ievesti no Lietuvas.
ES importē aptuveni 30 miljonu tonnu lopbarības no valstīm, kas nav ES. Vairums šīs lopbarības ir ģenētiski modificēta.
