Populists un blefotājs, kurš sevi var iedzīt tādā strupceļā, no kura nav izejas - šādi Eiropas varas gaiteņos tiek raksturo Grieķijas premjeru Aleksi Cipru. Par spīti nievājošiem apzīmējumiem, pat bezizejā sarunās ar kreditoriem Ciprs izrādījies spējīgs atrast pretinieku vājās vietas. Viena no tām – flirtēšana ar Krieviju.
„Ja runā par Krieviju, tad tā ir vairākkārt runājusi jau agrāk – Gruzijas konflikta laikā, ka tai ir nepieciešami Trojas zirgi Eiropā un būt par Krievijas Trojas zirgu ir laba lieta. Tad ir speciālas attiecības ar Krieviju un īpaša labvēlība. Kur tad meklēt vēl Trojas zirgu, ja ne pašā Trojas zirga dzimtenē – Grieķijā,” saka Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.
Maskavas un Atēnu attiecības allaž bijušas labas. Ne bez Kremļa saimnieku labvēlības savulaik Krievija NATO esošajai Grieķijai piegādājusi modernus zenītraķešu kompleksus un desantkuģus. Īpaši siltas abu valstu attiecības kļuva pēc Cipra nākšanas pie varas. Grieķi iebilduši pret Maskavai noteiktajām sankcijām par iesaisti Ukrainas konfliktā. Atbildot ar laipnību, Putins Cipru uzņēma Maskavā, solot stiprināt ekonomisko sadarbību.
Nesenā valstu līderu sazvanīšanās pēc referenduma Rietumos radījusi nopietnu satraukumu. Kaut precīzs tās saturs nav zināms, pieļauts, ka Krievija varētu būt piedāvājusi grieķiem atbalstu apmaiņā pret ietekmi Rietumu organizāciju graušanā.
„Viens veids ir pārliecināt Grieķiju, ka Eiropas projekts ir neveiksmīgs un Eiropas alternatīva ir neveiksmīga. Un tādējādi pārņemt Grieķiju savā ietekmes sfērā. [..] Krievija drīzāk grib izmantot Grieķiju par ietekmes sviru Eiropas Savienībā,” skaidro Drošības un stratēģijas pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš.
Viņš arī norāda – Krievija grib labas divpusējās attiecības ar Eiropas valstīm, īpaši Franciju un Vāciju, bet kā organizācija Eiropas Savienība tai ir traucēklis.
Tas, ka starp sarunu objektiem, iespējams, skarts jautājums par Grieķijas lomu NATO, netieši apliecina tik pat steidzīgais ASV prezidenta Baraka Obamas zvans Cipram. Šobrīd ASV Grieķijā ir viena karabāze, kuru speciālie spēki izmanto misijās Ziemeļāfrikā. Ieinteresēta savu pozīciju nostiprināšanā Vidusjūrā ir arī Krievija.
„To Krievija var darīt. Tā ir centusies un cenšas, sākot ar privātbiznesu iepirkt mājas un salas. Daudzas salas ir iepirktas kā privātīpašums, bet es domāju, ka tas nākamais solis – lai izvietotu bāzi. Tas varētu būt nākamais. Tomēr, ja NATO pateiks, ka tādas bāzes nevar izvietot, Grieķija paklausīs NATO. Viņa ir atkarīga no tā. Tā var justies droši. Tas piemērs, ka viņi atbilstoši 2% deva no IKP aizsardzībai, tas ir diezgan labs piemērs. Viņi nopietni uztver NATO,” vērtē atvaļinātais Latvijas armijas ģenerālis Kārlis Krēsliņš.
Eksperti ir pārliecināti - lai sasniegtu savus mērķus, Krievijai nepietiek naudas.
To būs grūti piesaistīt arī no topošās BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika) valstu bankas, jo Eiropas iekšējās lietās negrib jaukties Ķīna. Vienu ietekmes sviru Putins gan var izmantot. Nesen parakstītie līgumi par gāzes vadu celtniecību Krievijai ļauj nošaut vairākus zaķus – pēc būtības atjaunot apturēto “South Stream” projektu, apiet Ukrainu un pārvilkt svītru Eiropas atbalstītā NABUCO gāzes vada projektam, kurš iecerēts kā alternatīva atkarībai no Krievijas gāzes apgādes.
