Par to, kā un cik cilvēku katra valsts varētu uzņemt, līderi joprojām nav vienojušies. Šis lēmums jāpieņem līdz jūlija beigām.
Sarunas bija garas un kaismīgas. Itālija ir viena no bēgļu pārpludinātākajām valstīm, un tās premjerministrs Mateo Renci kritizēja sanāksmes iznākumu kā pārāk piesardzīgu.
Valstu līderi ir spējuši vienoties par to, ka atslogos Itāliju un Grieķiju, kuras patlaban saņem vislielāko bēgļu skaitu un visā Eiropā sadalīs 40 000 cilvēku, kuri jau ir nonākuši abās iepriekš minētajās valstīs. Tas būs jāveic tuvāko divu gadu laikā.
Vēl 20 000 bēgļu Eiropa uzņems no nometnēm, kuras atrodas ārpus ES, piemēram, Jordānijā, kur ir slikti apstākļi, ārkārtīgi liels cilvēku daudzums un kur jau gadiem bez izglītības aug bērni. Lielākais fokuss būs uz sievietēm, bērniem un sirmgalvjiem, kas ir visgrūtākajā situācijā. Tomēr tā joprojām ir tikai iecere, vēl nav konkrētu lēmumu par to, vai un cik bēgļu Eiropas valstis varētu uzņemt un pēc kādiem kritērijiem tas notiktu.
Iepriekš jau ir izskanējis, ka, ņemot vērā valsts lielumu, labklājību un citus līdzīgus faktorus, minētas tā sauktās bēgļu kvotas, un pat ir parādījušies konkrēti skaitļi, piemēram, tas, ka Latvijai varētu būt jāuzņem ap 700 cilvēku, taču līdz tam valstu vadītāji šajās garajās nakts sarunās tā arī nav tikuši.
Tūlīt pēc sanāksmes Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) atzina, ka arī Latvijas gadījumā precīza lēmuma par bēgļu uzņemšanu vēl nav. Līdz jūlija beigām par jau konkrētām tā saucamajām kvotām katrai valstij būs jāvienojas ES valstu iekšlietu ministriem.
“Mēs skaitļus nesaucam neviens, līdz jūlija beigām Iekšlietu ministrija lems,” sacīja Straujuma.
Noprotams, ka Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks ļoti vēlas, lai jūlijā tiešām būtu konkrēti lēmumi, jo viņš atzina, ka pietiek tikai runāt par solidaritāti - tā esot jāparāda arī darbos.
Bēgļu sadalīšanu un kopumā šo jautājumu turpmāk pieskatīs Luksemburga, kas jau pēc dažām dienām, sākot ar 1. jūliju kļūs par Eiropas Savienībā prezidējošo valsti.
Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels pauda, ka valstīm ir jābūt solidārām.
„Solidaritāte ir ļoti svarīga. Nedrīkst būt tā, ka tad, kad Vidusjūrā notiek katastrofa, visi runā par solidaritāti, un pēc tam to atkal aizmirst,” uzsvēra Betels.
Jau ziņots, ka Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši. Eiropas Komisija rosinājusi ES dalībvalstīm kopumā divos gados uzņemt 40 000 bēgļu, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064. Latvijas valdība iebilst pret obligātajām bēgļu kvotām, uzsverot, ka bēgļi jāuzņem pēc brīvprātības principa.
