Šī gada 14. jūnijā Eiropas Savienības dalībvalstis deva zaļo gaismu tirdzniecības un investīciju sarunu uzsākšanai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Šādu sarunu galvenais mērķis ir likvidēt dažādās tirdzniecības barjeras, lai padarītu vieglāku preču un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām valstīm. Tāpat abas puses vēlas, lai to uzņēmumiem būtu vieglāk investēt otras puses ekonomikā.
Statistika liecina, ka Eiropas Savienības un ASV starpā katru dienu notiek preču un pakalpojumu apmaiņa aptuveni divu miljardu eiro apmērā. Jauna divpusējā brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana ļautu uzņēmējiem ietaupīt miljoniem eiro, kā arī pavērtu iespēju radīt simtiem tūkstošus jaunu darbavietu. Eksperti aprēķinājuši, - katra vidējā Eiropas mājsaimniecība no jaunā līguma gadā ietaupītu aptuveni 545 eiro, bet Eiropas Savienības ekonomika veicinātu iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz par pusprocentu.
Kā pagājušajā nedēļā norādīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, Briselei ir piešķirts nozīmīgs mandāts, kurš tiks pilnībā izmantots:
„Šī ir Eiropas Komisijas atbildība. Mēs esam saņēmuši mandātu no dalībvalstīm uzsākt šīs sarunas. Mēs cienīsim šo mandātu, taču laiks, kad rīkot sarunas un veids, kā organizēt šīs sarunas, paliek Eiropas kopienas ziņā. Es esmu priecīgs, ka šādai pieejai ir pilnīgs atbalsts, jo ir ļoti daudz jautājumu, kas ir svarīgi ne tikai Eiropas institūcijām, bet arī visām dalībvalstīm.”
Jaunā brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana ļautu samazināt ne tikai dažādas abu pušu starpā pastāvošās nodevas, bet arī birokrātiskās formalitātes. Tostarp plānots mazināt atšķirības tehniskajās regulās, standartos un sertifikācijā. Kā piemēru var minēt automašīnas - ja Eiropā izgatavota automašīna ir atzīta par drošu, ASV tai jāiziet atkārtota sertifikācija.
Protams, šādam līgumam ir arī savi mīnusi. Eiropas lauksaimnieki baidās, ka pēc līguma stāšanās spēkā Eiropu varētu pārpludināt lētāka ASV lauksaimniecības produkcija. Ir maz ticams, ka gan viena, gan otra puse atteiksies no pašreizējām subsīdijām lauksaimniekiem. Tāpat Eiropa negatavojas atļaut daudzu ģenētiski modificēto augu ienākšanu tirgū. Sīva konkurence gaidāma arī aviācijas nozarē, kur par lielākiem ieguvumiem cīnīsies amerikāņu „Boeing” no vienas puses un tās lielākie konkurenti – „Airbus” no otras puses.
Taču pēdējā laikā brīvās tirdzniecības sarunas nonākušas uzmanības centrā pavisam cita jautājuma dēļ. Kļuvis zināms, ka ASV specdienesti ir spiegojuši vairākās Eiropas Savienības institūcijās. Eiropa šādu rīcību nosaukusi par nepieņemamu, pieprasot paskaidrojumus. Izskanējuši pat minējumi, ka šī skandāla dēļ sarunas vispār varētu atcelt. Taču gan vienas, gan otras puses politiķi pauž cerību, ka sarunas netiks traucētas, solot lielāku uzmanību pievērst personu datu aizsardzībai. Uz to norāda arī Žozē Manuels Barrozu:
„Mēs, protams, esam uzticīgi transatlantiskajai investīciju un tirdzniecības sadarbībai. Taču mēs sagaidām, ka paralēli notiks arī darbs Eiropas Savienības un ASV darba grupās, kas analizēs izlūkošanas aktivitāšu uzraudzību, izlūkošanas datu ievākšanu un, protams, privāto datu vākšanu un aizsardzību.”
Lai arī konkrēti līguma noslēgšanas termiņi nav noteikti, abas puses cer brīvās tirdzniecības līgumu parakstīt līdz gada beigām, vai vēlākais - nākamajā gadā.
