Lai gan Grieķijā pašreiz atrodas jau 30 000 patvēruma meklētāju un bēgļu, kuri netiek laisti tālāk uz ziemeļiem, noskaņojums Briselē premjeru un prezidentu sanāksmes sākumā bija visnotaļ pozitīvs. Daudzi politiķi cer, ka slēgtā robeža ar Maķedoniju atbaidīs iebraucējus no došanās pāri Egejas jūrai, tādējādi beidzot samazinot cilvēku plūsmu. Jau vairākas dienas pēc būtības ir slēgts arī Rietumbalkānu migrācijas ceļš, pa kuru caur Maķedoniju, Serbiju, Horvātiju un Slovēniju simtiem tūkstošiem bēgļu nokļuva Austrijā, Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs.
Ierodoties Briselē, premjers Māris Kučinskis (ZZS) izteica cerību, ka šoreiz varētu izdoties panākt vienošanos, kas dos taustāmus rezultātus. “Šoreiz viņš izskatās diezgan cerīgs. Katrā ziņā dokuments, kas ir sagatavots uz pēcpusdienas apspriešanu, ir tendēts uz tādu vairāk vai mazāk noregulējumu. Tādēļ liekam diezgan lielas cerības. Tādu īpašu jautājumu, kas būtu Latvijai nelabvēlīgi, šoreiz apspriešanā nemaz nav," saka Kučinskis.
Politiķi atzīst, ka pašreizējā situācija Grieķijā ir visnotaļ satraucoša. Tādēļ tai tiek steidzami sūtīta humānā palīdzība no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tomēr Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka normālu Šengenas zonas pastāvēšanu nebūs iespējams atjaunot, ja netiks pārtraukta bēgļu pārvadāšana no vienas valsts robežas pie citas, faktiski noveļot problēmas uz kaimiņiem. Tādēļ Rietumbalkānu koridora slēgšana varētu palīdzēt ar laiku atcelt pašreiz ierīkotās kontroles uz Šengenas zonas iekšējām robežām.
Grieķijas premjers Aleksis Ciprs cer, ka tuvākajā laikā paātrināsies arī bēgļu pārvietošana uz dažādām Eiropas dalībvalstīm. Pagaidām no Grieķijas un Itālijas ir pārvietoti vien 874 cilvēki. “Es ceru, ka mums izdosies panākt būtiskus rezultātus šajā sanāksmē starp ES un Turciju, lai īstenotu rīcības plānu, jūtami samazinot cilvēku plūsmu un izjaucot kontrabandistu grupas. Tāpat ir nepieciešams būtiski paātrināt pārvietošanas procesu, lai šim procesam būtu jēga," sacīja Ciprs.
Turcija esot piekritusi uzņemt visus bēgļus un patvēruma meklētājus, ko šīs valsts teritoriālajos ūdeņos izglābs NATO kuģi. Pirmdien, 7.martā, izskan dažādas naudas summas, ko Turcija vēl pieprasa no ES. Sākotnēji izskanēja 20 miljardi eiro, pēc tam trīs, bet pašā vakarā - seši miljardi.
Runājot ar žurnālistiem Briselē, Turcijas premjers Ahmets Davutoglu publiski aprobežojās vien ar vispārīgām frāzēm par nepieciešamību attīstīt ciešāku sadarbību, kas esot gan Turcijas, gan ES interesēs, jo migrācija ir kopīga problēma.
Tomēr ir sagaidāms, ka vienoties par visām pusēm pieņemamu risinājumu tik un tā nebūs vienkārši. Ja risinājums netiks panākts, tad sarunas turpināsies citās formās, jo Eiropas valdībām jāizlemj, kā rīkoties patvēruma meklētāju jautājumā.
Samits jau nodēvēts par izšķirošu.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartajiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Saskaņā ar jaunākajām EK prognozēm šogad Eiropā ieradīsies vēl trīs miljoni imigrantu.
