Naidīgā propaganda pret Eiropas Savienību un dalībvalstīm cenšas sagrozīt patiesību, sēt šaubas, šķelt dalībvalstis, panākt stratēģisku plaisu starp Eiropas Savienību un tās partneriem ASV, paralizēt lēmumu pieņemšanas procesu, diskreditēt Eiropas Savienības iestādes un raisīt bailes un nedrošību iedzīvotāju vidū. Šādi Eiropas Parlamenta rezolūcijā norādīts uz būtiskākajām sekām, kādas rada propagandas klātbūtne Eiropas Savienības informatīvajā telpā, kas, kā secina deputāti, pamatojoties uz ekspertu un drošības dienestu pētījumiem, aug augumā.
“Šai informācijai var pretstatīt viegli pārbaudāmus un racionālus argumentus. No tādām teroristu grupām kā “Islāma valsts” nākoša propaganda ir arī ātri jāatklāj, izsekojot nelikumīgu saturu internetā. Lai risinātu jautājumu par pieeju teroristu materiāliem, komisija izveidoja interneta monitoringa vienību Eiropolā. Tā aktīvi skenē teroristu saturu tiešsaistē un informē par to interneta provaiderus.
Mēs esam šī procesa sākuma fāzē, ir pārbaudītas ap 15 tūkstošiem mājaslapu, un 90% gadījumos tās tika bloķētas,” pastāstīja ES Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Arī propaganda, ko īsteno Krievijas prezidenta Vladimira Putina vara, īpaši pieaugusi pēc agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas. Ziņojumā secināts, ka Krievija izmanto dažādus rīkus un instrumentus, tostarp domnīcas un īpašus fondus, piemēram, „ Russkiy Mir”, īpašas iestādes, daudzvalodu televīzijas kanālus, piemēram, „Russia Today”, pseido ziņu aģentūras un multimediju dienestus, piemēram „Sputnik”, pārrobežu sociālas un reliģiskas grupas, sociālos medijus un interneta troļļus, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju.
Turklāt Krievijai ir spēja un nodoms veikt operācijas, kuru mērķis ir destabilizēt citas valstis. Nereti tas izpaužas kā atbalsts politiskajiem ekstrēmistiem un plaša mēroga dezinformācijas un plašsaziņas līdzekļu kampaņas.
Lai pret to vērstos, Eiropas Parlamenta deputāti aicina dalībvalstis aktīvāk ieguldīt iedzīvotāju izglītošanā, lai cilvēki varētu atšķirt patiesu un melīgu informāciju. Viņuprāt, būtu svarīgi atbalstīt plašsaziņas līdzekļus vietējā un valsts nozīmē, kā arī tos, kas atrodas Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, un nežēlot atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai. Svarīgi būtu arī šajā ziņā ciešāk sadarboties ar NATO, īpaši ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, kurš, starp citu, atrodas Rīgā, un stiprināt Eiropas Savienības stratēģisko komunikāciju, kas jau ir izveidota Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta paspārnē.
Rezolūciju, par kuru vēl otrdien Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā bija debates, nu pieņēma ar 304 balsīm "par", 179 "pret" un 208 atturoties.
No Eiropas Parlamentā pārstāvētajiem Latvijas deputātiem rezolūciju asi kritizēja Andrejs Mamikins no „Saskaņas” un Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības.
Deputāti norādīja, ka nav pieņemams, ka vienā ziņojumā kopā iekļauta Krievija un teroristiskās organizācijas "Islāma valsts". Tatjana Ždanoka norādīja, ka Krieviju apsūdz par to, ka tā agresīvi izmanto dažādas domnīcas, fondus, dažādas iestādes, kā arī daudzvalodīgus TV kanālus, taču katrai valstij esot dažādi fondi un iestādes, kas strādā ar tautiešiem ārzemēs.
Savukārt Sandra Kalniete no „Vienotības” aicināja Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestu nekavējoši palielināt līdzekļus propagandas pretsparam un iepretim tiem miljoniem, ko šim nolūkam tērē Kremlis.
Rezolūcija, par ko balsojis parlaments, ir rekomendācija un politisks mudinājums gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm.
