Pēc tam, kad eirozonas finanšu ministri sestdien, 27.jūnijā, pieņēma lēmumu nepagarināt Eiropas Savienības palīdzības programmu Grieķijai, ministru tikšanās turpinājās ar diskusijām par turpmākajiem scenārijiem un speramajiem soļiem. Kā tikšanās noslēgumā paziņoja Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms, Eirogrupa, kurā joprojām ir 19 valstis, turpinās ļoti rūpīgi novērot finansiālo situāciju Grieķijā un nepieciešamības gadījumā ir gatava spert soļus gan Grieķijas, gan visas eirozonas interesēs. Tāpat viņš uzsvēris, ka gan Eirogrupa, gan Eiropas Komisija un citas institūcijas ir gatavas atbalstīt grieķu tautu arī pēc palīdzības programmas beigām.
Ar lielu nepacietību tika gaidīts Grieķijas parlamenta lēmums par nākamajā nedēļā ierosināto referendumu. Kā vēstīts, 27.jūnija vakarā 178 no 300 parlamenta deputātiem nobalsoja par šī referenduma rīkošanu. Pirms balsojuma premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja, ka starptautisko aizdevēju piedāvājums ir bijis aizvainojošs ultimāts, paužot cerību, ka pārliecinošs sabiedrības noraidījums referendumā tikai stiprinās Atēnu pozīcijas turpmākajās sarunās ar aizdevējiem.
Pēc Eirogrupas sanāksmes arī Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis bija uzsvēris, ka sarunas ar kreditoriem turpinās.
Kā norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda, gadījumā, ja grieķu varas iestādes tiešām būs gatavas turpināt sarunas, to būs gatavs darīt arī Starptautiskais Valūtas fonds. Taču pašlaik ir izveidojusies situācija, ka nākamnedēļ plānotais referendums faktiski ir par jautājumu, kas vairs nav likumīgi saistošs.
Komentējot Grieķijas iespējamo maksātnespēju, Lagarda skaidro, kādas būs sekas tam, ja Grieķija neizpildīs savas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu: "Grieķijai līdz otrdienas sešiem vakarā pēc Vašingtonas laika ir jāveic maksājums Starptautiskajam Valūtas fondam, un ar to es domāju maksājumu starptautiskajai sabiedrībai. 1,6 miljardi eiro ir nauda, ko Grieķija ir parādā starptautiskajai sabiedrībai un cilvēkiem, kuriem dzīves līmenis ir pat zemāks nekā Grieķijā. Es ļoti ceru, ka šis maksājums notiks laikā. Ja tas tomēr tā nenotiks, Grieķija arī turpmāk būs Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts, tai būs pieejama tehniskā palīdzība un uzraudzība, taču tai vairs nebūs pieejami līdzekļi līdz brīdim, kamēr netiks izpildītas saistības. Jāsaka, ka šādā situācijā nekad nav nonākusi neviena no attīstītajām ekonomikām."
Tagad daudzo politiķu un ekspertu uzmanība ir pievērsta Grieķijas finanšu sektoram. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir jāizlemj, vai arī turpmāk nodrošināt Grieķijas banku sistēmu ar ārkārtas likviditātes finansējumu.
Lai diskutētu par radušos situāciju, Eiropas Centrālās bankas vadība svētdien, 28.jūnijā, sanāca uz ārkārtas tikšanos. Kā kļuva zināms, ārkārtas aizdevumi grieķu bankām, visticamāk, tiks apturēti. Līdz ar to arvien reālākas kļūst bažas, ka pirmdien, 29.jūnijā, grieķu bankas varētu neatvērties.
Kā ziņots, no Atēnām arī saņemtas ziņas, ka cilvēki sākuši masveidā izņemt naudu no bankomātiem un daudzos no tiem jau beigusies nauda. Izskan arī minējumi, ka varētu tikt ieviesti ierobežojumi kapitāla plūsmai.
