Incidents notika pirmdien, 11.aprīlī, kad Krievijas bumbvedēji "Su-24" un helikopters "Ka-27" veica pārlidojumus ASV eskadras mīnu kuģim "Donald Cook", kas piedalās mācībās Baltijas jūrā un tobrīd atradās neitrālos ūdeņos.
Krievijas lidaparāti bijuši ļoti zemu un to pārlidojumi atgādinājuši "uzbrukuma imitāciju". Viss turklāt noticis brīdī, kad no kuģa gatavojies pacelties Polijas helikopters.
Lidmašīnas, pēc aculiecinieku teiktā, pāri kuģim lidojušas dučiem reižu un tik zemu, ka apkārt kuģim viļņojies ūdens.
Kuģa apkalpe mēģinājusi sazināties ar krievu pilotiem angliski un krieviski, bet nekāda reakcija nav sekojusi. Par notikušo ļoti operatīvi ziņoja ASV mediji, un gan plašsaziņas līdzekļos, gan internetā strauji nonāca fotogrāfija un videoieraksts, kur labi redzamas zemu lidojošās lidmašīnas.
Izplatot incidenta videoierakstu, ASV bruņoto spēku Eiropas pavēlniecība to tomēr nosauca par nedrošiem un neprofesionāliem manevriem no Krievijas puses, kas var izraisīt nopietnu incidentu un nevajadzīgu eskalāciju valstu attiecībās.
Tikmēr NATO Militārā komiteja notikušo uztvēra kā provokāciju, kas vērsta pret alianses valstīm.
"Šāda uzvedība ir ļoti bīstama. Ne tikai tuvums, bet pats manevrs, ko veica lidmašīna, simulējot uzbrukumu, var viegli izraisīt reakciju," uzsvēra ģenerālis, NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Petrs Pavels.
"Un pāris desmitu metru distance ir pārāk maza, lai būtu droša. Tas noteikti nepalīdz. ASV varas iestādes jau izteica Krievijai savas bažas un brīdināja izvairīties no šādas uzvedības, kas var izraisīt incidentu," sacīja ģenerālis.
Pārlidojumu brīdī "Donald Cook" bija ceļā uz Klaipēdu, kur arī piestāja ceturtdien, 14.aprīlī. Kuģa kapteinis Čārlzs Hemptons uzsvēra, ka Krievijas manevri neatbilst starptautiskajiem standartiem, un vēlreiz apliecināja ASV saistības pret sabiedrotajiem reģionā.
“ASV Jūras spēku iebildumi pret Krievijas aktivitātēm nav saistīti ar bailēm, bet gan ar drošu un profesionālu uzvedību, kas jāievēro valstu militārajiem spēkiem starptautiskajos ūdeņos un gaisa telpā,” sacīja Hemptons.
“ASV flote turpinās savas aktivitātes, turpinās sadarboties ar sabiedrotajiem un partneriem un plānot operācijas jūrā. Mēs nepiekāpsimies,” uzsvēra Hemptons.
Tikmēr Lietuvas politiķi Krievijas manevrus nosauca par huligānismu un provokāciju.
"Teorētiski lidmašīnas šādā situācijā tiešām varēja notriekt," atzīst "Jaunās ASV drošības centra” pētnieks no Vašingtonas Džerijs Hendriks.
Viņš piebilst - ja medijos laikus nebūtu nonākušas video liecības, Krievijas atbildīgās iestādes būtu jau pasteigušās ar vēstījumiem, ka ASV kuģi apdraud valsts drošību un tādēļ izlūkos sūtīti bumbvedēji.
Tieši ar šādiem argumentiem klajā nākušas Krievijas militārās struktūras, noraidot kritiku, ka piloti nebūtu ievērojuši drošību, un argumentējot, ka ASV kuģis atradies pārāk tuvu Krievijas flotes bāzei.
Viss notikušais nebūt nebruģē gludu ceļu nākamajā nedēļā Briselē gaidāmajām NATO un Krievijas sarunām, kuras plānots atsākt pēc ilga pārtraukuma, kas iestājās sākoties Krievijas agresijai Ukrainā, atzīst Hendriks.
"Ar šo soli Krievija ir palielinājusi spriedzi reģionā, arī attiecībās ar ASV un citām NATO dalībvalstīm. Nezinu, vai Krievija saprot, cik augstu spriedze ir uzkāpusi
un cik nopietni mēs uztveram šīs provokācijas. Nekad nav par vēlu runāt ar Krieviju, bet jautājums ir, vai Krievija vēlēsies klausīties šajās alianses bažās, vai tā būs vienvirziena saruna, kurai nebūs klausītāja. Tā vienmēr ir bijusi problēma, ka Krievijas puse ir rādījusi spēju runāt, bet reti kad – klausīties," teica Hendriks.
NATO un Krievijas sarunas 20. martā ir plānotas vēstnieku līmenī. Kopš agresijas Ukrainā NATO ir iesaldējusi jebkādu praktisku sadarbību ar Krieviju, taču dialogam durvis vienmēr ir atstājusi vaļā.
Iepriekš bija plānots, ka abas puses apspriedīs Ukrainas situāciju un arī militāro manevru caurspīdīgumu. Tāpat bija plānota virkne citu jautājumu. Pagaidām NATO sarunas ar Krieviju nav atsaukusi.
Vienlaikus izskanēja informācija, ka šonedēļ Lietuvas teritorijā no Krievijas Kaļiņingradas apgabala, iespējams, ielidoja trīs helikopteri – tos patruļas laikā klātienē redzēja kaimiņvalsts robežsargi. Helikopteriem nebija atpazīšanas zīmju, tādēļ nav skaidrs, vai tie bija militāri vai civili.
