Visticamāk, ka šāds paziņojums varētu stiprināt Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas pozīcijas pirms “Brexit” sarunu uzsākšanas, vienlaikus vairojot arī Eiropas Savienības iebildumus.
Tikai dažas nedēļas atlikušas līdz brīdim, kad Lielbritānijas valdība plāno iedarbināt Lisabonas līguma 50. punktu, uzsākot vismaz divus gadus ilgo sarunu procesu par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Un tagad Lordu palātas Eiropas Savienības finanšu lietu apakškomiteja nākusi klajā ar ziņojumu, kurā konstatēts, ka britu valdībai nav nekādu likumisku pienākumu “Brexit” gadījumā maksāt Eiropas Savienībai aptuveni 60 miljardu eiro lielu naudas summu. To neparedzot ne Eiropas līgumi, ne starptautiskie likumi. Atzinumā uzsvērts, ka Eiropas līgumi attiecībā pret kādu dalībvalsti, tostarp finansiālajā sfērā, pārtrauc darboties divus gadus pēc sarunu uzsākšanas.
Eiropas sarunvedēji ir norādījuši, ka minēto kompensāciju summu galvenokārt veido finansējums dažādiem Eiropas projektiem, kurus Lielbritānija ir parakstījusi, bet vēl nav apmaksājusi.
Iepriekš bijušais premjerministrs Deivids Kamerons bija paziņojis, ka šādas saistības tiks apmaksātas.
Bet Lordu palāta uzskata, ka Briselei nav reālu iespēju minēto summu saņemt un, ja Lielbritānija izlems aiziet no Eiropas Savienības, neko nemaksājot, britu pozīcijas būšot ļoti stabilas. Britu valdības pārstāvji radušos situāciju salīdzinājuši ar dalību golfa klubā, izstājoties no kura, dalības maksa vairs nav jāmaksā.
Vairāki britu preses izdevumi sestdien, 4.martā, norāda, ka Lordu palātas atzinums var liecināt par to, ka vēl pirms oficiālo izstāšanās sarunu sākuma ir gaidāma konfrontācija starp Mišela Barnjē vadīto Eiropas Komisijas delegāciju un “Brexit” ministra Deivida Deivisa vadīto komandu.
Barnjē iepriekš ir licis skaidri noprast, ka sarunu sākumā galvenā uzmanība tiks pievērsta tieši britu saistību izpildei, un nekādas turpmākās sarunas par tirdzniecības līgumu starp Apvienoto karalisti un Eiropas Savienību netiks uzsāktas, kamēr šis jautājums nebūs atrisināts. Lielbritānijas pozīcija ir pilnīgi pretēja, valdībai apgalvojot, ka vienošanās par naudas atmaksu nav iespējama pirms vienošanās par turpmākajām attiecībām.
Visticamāk, Lordu palātas sniegtais atzinums, kuru atbalstījuši arī vairāki neatkarīgie eksperti, tagad kļūs par ļoti vērtīgu tirgošanās monētu tāpēc, ka aptuveni 50 miljardi eiro pašlaik jau ir iekļauti nākamo gadu budžetu plānošanas procesā.
Ja Eiropas Savienības budžetā tagad rastos 50 miljardu liels iztrūkums, tas nozīmētu vai nu ievērojamu izmaksu samazināšanu, vai arī nepieciešamību pārējām dalībvalstīm palielināt savas iemaksas. Jebkurš no šiem scenārijiem ir izaicinošs Eiropas politiskajiem līderiem.
Taču briti no savas puses varētu piedāvāt šo summu samaksāt labprātīgi, ar noteikumu, ka Lielbritānijai tiek nodrošināta labvēlīga pieeja Eiropas tirgum, vai arī sadarbība tieslietu un drošības jomās.
Lordu palātas pārstāvji uzsvēruši, ka valdībai tagad ir nopietni jāizvērtē, kādi varētu būt finansiālie zaudējumi apmaiņā pret potenciāliem politiskiem ieguvumiem.
Izdevums “The Guardian” izskanējušo informāciju ir aicinājis komentēt Eiropas Parlamenta budžeta komitejas vadītāju Ingeborgu Gresli. Viņa paudusi vilšanos par Lordu palātas secinājumiem, uzsverot, ka jautājums nav par naudu, bet gan par atbildību un iepriekš uzņemto saistību izpildi.
Viņa arī izteikusies, ka Lielbritānija “Brexit” procesu neuztver nopietni – Eiropas Savienība vēloties panākt īstu šķiršanos kā ģimenē, tiekot skaidrībā, kuram tiks nauda, bērni, suns un kaķis, bet britu pusei tā esot tikai golfa kluba pamešana.
Jau ziņots, ka pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība plāno oficiālo pieteikumupar aiziešano no ES iesniegt līdz marta beigām.
