Divu dienu un divu nakšu ilgas diskusijas Briseles gaiteņos ir nesušas Lielbritānijas premjerministram pozitīvus rezultātus, cenšoties panākt dažādas reformas Eiropas Savienībā, tādējādi nodrošinot Lielbritānijai īpašu statusu 28 valstu blokā.
Kamerons norādījis, ka kopumā panāktā vienošanās atbilst viņa sākotnēji izvirzītajiem mērķiem: “Lielbritānija vienmēr būs ārpus „arvien ciešākās savienības”, tā nekad nebūs daļa no Eiropas supervalsts. Tiks ieviesti jauni stingri ierobežojumi Eiropas Savienības migrantu piekļuvei mūsu labklājības sistēmai – vairs nepastāvēs sistēma „kaut ko pret neko”. Lielbritānija nekad nepievienosies eiro, un mēs esam nodrošinājuši vitāli svarīgu mūsu ekonomikas aizsardzību, kā arī pilnīgu teikšanu pār vienoto brīvo tirgu, vienlaicīgi paliekot ārpus eirozonas. Es uzskatu, ka ar to ir pietiekami, lai es ieteiktu Lielbritānijai palikt Eiropas Savienībā, saglabājot labāko no abām pasaulēm. Mēs būsim tajās Eiropas daļās, kas strādā mums par labu, iespaidojot lēmumus, kas mūs ietekmē.
Mēs būsim vadītāja krēslā pasaules lielākajā tirgū, ar spējām pieņemt lēmumus, kas aizsargā mūsu cilvēkus. Un mēs būsim ārpus tām Eiropas daļām, kas nestrādā mūsu labā.
Ārpus atvērtām robežām, ārpus glābšanas programmām, ārpus eiro un ārpus tām shēmām, kurās Lielbritānija nevēlas piedalīties.”
Eiropas Savienības līderi Donalds Tusks un Žans Klods Junkers vienošanos nosaukuši par taisnīgu, paužot pārliecību, ka Lielbritānijas īpašais statuss tiks stiprināts, vienlaicīgi atzīstot - tiek ziedota daļa no nacionālajām interesēm apmaiņā pret kopīgu labumu.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi pārliecību, ka reformu pakete vairos atbalstu Lielbritānijas palikšanai Eiropas Savienībā. Arī pats Kamerons uzsvēris, ka viņš ieliks visu sirdi un dvēseli tajā, lai Lielbritānija arī turpmāk paliktu reformētā Eiropas Savienībā.
Taču, kā jau tagad norāda britu prese, visticamāk, Kameronam priekšā stāv ļoti daudz izaicinājumu. Eiroskeptiski noskaņotie britu politiķi, kuru popularitāte pēdējā laikā ir tikai augusi, uzskata, ka premjera ierosinātās un nu jau arī panāktās reformas ir pārāk pieticīgas un nepietiekamas. Turklāt, ja jau tās panākt bijis tik grūti, tad uz vēl lielākiem ieguvumiem no Eiropas Savienības puses vairs neesot vērts cerēt.
Izdevums “Telegraph” norāda, ka sarunas ar Lielbritāniju ir pierādījušas, cik milzīga tomēr ir šķelšanās Eiropas Savienībā un cik utopiska ir tās ideja par vēl lielāku dalībvalstu integrāciju un valstu vienlīdzību. No otras puses, “Telegraph” komentētāji uzsver, ka Kamerona komandai tagad ir iespēja pierādīt sabiedrībai, ka dalībai Eiropas Savienībā tomēr ir ievērojamas pozitīvās puses, tādējādi liedzot triumfēt tiem politiskajiem spēkiem, kas sēj bailes un operē ar populistiskiem faktiem.
Nenoliedzami, Kamerona darbu apgrūtinās arī šķelšanās viņa paša partijas iekšienē, jo, piemēram, viens no viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, tieslietu ministrs Maikls Govus vēlas panākt kolektīvās ministru kabineta atbildības principa atcelšanu, lai aģitētu pret turpmāku dalību Eiropas Savienībā.
Sestdien Lielbritānijas parlamentā notiek valdības sēde, kurā Deivids Kamerons aicinās likumdevējus atbalstīt panāktās izmaiņas, tādējādi paverot ceļu referenduma izsludināšanai 23.jūnijā.
Jau ziņots, ka ES samitā panāktā vienošanās paredz, ka ārkārtējas migrācijas līmeņa gadījumā Lielbritānija varēs izmantot avārijas bremžu mehānismu un ierobežot pabalstu piešķiršanu migrantiem no Eiropas Savienības. Šāda sistēma būs spēkā septiņus gadus. Pabalsti migrantu bērniem, kas dzīvo citās valstīs, turpmāk tiks maksāti, atbilstoši pabalstu līmenim viņu dzimtenē. Jaunajiem ieceļotājiem šīs prasības tiks ieviestas nekavējoties, pašreizējiem 34 tūkstošiem šādu pabalstu saņēmējiem – no 2020.gada. Kameronam ir izdevies panākt izmaiņas Eiropas Savienības līgumos, kuros turpmāk noteikts, ka pants par arvien ciešāku savienību neattieksies uz Apvienoto karalisti. Tāpat panāktas garantijas, ka britu uzņēmēji netiks diskriminēti, atrodoties ārpus eirozonas.
