Nemiernieki arī paziņojuši, ka vēlēšanas notiks tikai pēc tam, kad Ukraina pašpasludinātajām republikām būs piešķīrusi īpašo statusu.
18.oktobrī un 1.novembrī izsludinātās vietējo varas iestāžu vēlēšanas pašpaludinātajās Doņeckas un Luhanskas tautas republikās tika asi kritizētas gan Ukrainā, gan arī Rietumu pasaulē. Tika norādīts, ka šādi balsojumi būtu pretrunā ar Minskas vienošanos par situācijas atrisināšanu Ukrainas austrumos, jo neatbilstu Ukrainas likumdošanai. Nemiernieku līderi gan uzstāja, ka godīga piekļuve oficiālās Kijevas rīkotam vēlēšanu procesam pašpasludinātajām republikām tiktu liegta.
Pēc Parīzē notikušās Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās tika panākta vienošanās, ka vēlēšanas atsevišķos Ukrainas austrumu reģionos būs iespējams sarīkot tikai pēc tam, kad likumdošanā tiks ieviestas nepieciešamās izmaiņas. Francijas prezidents Fransuā Olands savukārt norādīja, ka atlikušajā laikā starptautiskiem standartiem atbilstošas vēlēšanas sarīkot nebūs iespējams.
Savukārt pēc nepieciešamo izmaiņu izdarīšanas likumdošanā balsojumam būtu jānotiek 80 dienu laikā, turklāt visiem Doņeckas un Luhanskas tautas republiku kandidātiem ir jāpiešķir imunitāte. Kļuva ari zināms, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot solījis pielikt pūles, lai vēlēšanas pašpasludinātajās republikās tiktu atliktas.
Otrdien, 6.oktobrī, abu republiku pārstāvji Deniss Pušiļins un Vladislas Deinego paziņojuši, ka, izpētot Angelas Merkeles un Fransuā Olanda rekomendācijas, ir pieņemts lēmums balsojumus tiešām atlikt līdz nākamā gada 21. februārim.
Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka Ukrainai ir nepieciešams piešķirt atsevišķiem Doņeckas un Luhanskas reģioniem īpašu statusu, kā arī piešķirt imunitāti Donbasa notikumu dalībniekiem un izmaiņas konstitūcijā saskaņot ar separātistu viedokli.
Iepriekš Ukrainas varas iestādes ir oficiāli noraidījušas iespēju vēlreiz balsot par jaunām izmaiņām Konstitūcijā. Bet pašpasludināto republiku līderi arī vēlas, lai gan likumu par vēlēšanām, gan izmaiņas konstitūcijā parafētu visas Minskas sarunu procesā iesaistītās puses, bet, ja šajos dokumentos tiks iekļautas neparedzētas izmaiņas, tas tiks uzskatīts par rupju vienošanos pārkāpumu.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka tā dēvēto vēlēšanu atcelšana okupētajās teritorijās ir uzskatāma par soli pretī visa reģiona atgūšanai Ukrainas kontrolē. Viņš norādījis, ka to būs iespējams sasniegt ar Ukrainas likumdošanai atbilstošām vēlēšanām, saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) standartiem un, protams, bez okupācijas spēku klātbūtnes.
Tāpat prezidents paudis viedokli, ka vēlēšanu atcelšana ir saistāma ar Ukrainas koordinēto darbību ar saviem partneriem ANO Ģenerālajā asamblejā, kā arī Normandijas četrinieka tikšanās laikā Parīzē.
Par Ukrainu otrdien runāja arī NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs. Ukrainā situācija joprojām saglabājas ļoti trausla un nestabila, tomēr ir arī progresa iezīmes, atzina Stoltenbergs.
„Es izsaku atzinību Normandijas formāta līderu atjaunotajiem centieniem panākt, lai Minskas vienošanās pilnībā tiktu īstenota dzīvē. Mēs uzskatām, ka vēlēšanu atlikšana ir pozitīvs solis, tām ir jānotiek saskaņā ar Ukrainas likumiem. Ugunspārtraukšana turpinās un nostiprinās. Abas puses ir paziņojušas, ka no kontakta līnijas atvilks tankus un ieročus. Tas vieš cerības par īsto brīdi. Tagad ir ārkārtīgi svarīgi pilnībā ieviest Minskas vienošanos. Krievijai te ir īpaša atbildība, jo tā turpina atbalstīt separātistus un destabilizēt Austrumukrainu,” pauda Stoltenbergs.
Pēc tā sauktā Normandijas četrinieka sanāksmes Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka Ukrainā vietējās vēlēšanas, kas bija plānotas jau šī mēneša beigās, šogad nenotiks un tiks pārceltas uz nākamo gadu.
Gada sākumā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tieši šie līderi spēja panākt vienošanos par miera plāna nosacījumiem Ukrainā, lai izbeigtu Kijevas un prokrievisko separātistu konfliktu, kas turpinās jau kopš 2014.gada pavasara. Tomēr līdz šim Minskas vienošanās tika pildīta vien daļēji un konflikts būtiski ieilga.
