ASV varētu izvietot Eiropā modernākās kara lidmašīnas; Krievijā asā reakcija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

ASV apsver iespēju izvietot Eiropā ne tikai smago bruņojumu, bet arī jaunākās paaudzes iznīcinātājus, tādējādi atbildot uz Krievijas iespējamiem draudiem,  paziņojusi ASV gaisa spēku ministre. Krievijas amatpersonas jau norāda, ka šādi paziņojumi pārkāpj savulaik noslēgtos līgumus un tikai apstiprina amerikāņu agresīvo politiku un vēlmi pastiprināt ietekmi pasaulē. 

Bet tikmēr ietekmīgi pētnieki aicina NATO un Krieviju atsākt dialogu par Aukstā kara laikā noslēgto līgumu aktualizēšanu.  

Pašlaik vislielākos draudus ASV rada tas, kas notiek Krievijā. Ar šādu paziņojumu, piedaloties aviācijas salonā Le Buržā, klajā nākusi Amerikas Savienoto valstu gaisa spēku ministre Debora Lī Džeimsa. Tieši tāpēc ASV apsver iespēju palielināt savu gaisa spēku klātbūtni Eiropā, apsverot iespēju izvietot reģionā piektās paaudzes iznīcinātājus F-22.  

Izdevums “The Wall Street Journal” norāda, ka Krievijas gaisa spēku lidmašīnu aktivitātes NATO valstu pierobežā rada pamatu nopietnām bažām, un tieši tāpēc tuvākajā laikā ministre gatavojas apmeklēt vairākas NATO dalībvalstis, aicinot tās palielināt savus izdevumus militārajām vajadzībām.

Pēdējo dienu laikā tiek saņemtas arvien jaunas ziņas par ASV plāniem palielināt savu militāro klātbūtni Eiropā ar mērķi pretoties iespējamai Krievijas agresijai.  Polijas un Lietuvas amatpersonas ir apstiprinājušas gatavību izvietot savu valstu teritorijās bāzes amerikāņu smagajai kaujas tehnikai. Kad tas varētu notikt, pagaidām gan nav zināms, taču Baltā nama pārstāvji norāda, ka lēmumu pieņemšana pašlaik atrodas sākumstadijā.

Krievija jau paziņojusi, ka šāda scenārija gadījumā tai nekas cits neatliks, kā vien atbildēt ar pretpasākumiem. Krievijas aizsardzības ministrijas pārstāvis Jurijs Jakubovs norādīja, ka, pirmkārt, tiks pastiprināti spēki visas Krievijas rietumu robežas tuvumā, ievērojami stiprinot gan tanku, gan artilērijas, gan aviācijas daļas. Visnopietnākās izmaiņas varētu skart Kaļiņingradas apgabalu, kur varētu izvietot raķešu kompleksus “Iskander”.

Iespējamo amerikāņu kaujas tehnikas izvietošanu Austrumeiropā komentējusi arī Krievijas Ārlietu ministrija, kas uzskata, ka ASV ar saviem sabiedrotajiem ir ļoti apņēmušās pilnīgi un galīgi pārkāpt 1997.gadā noslēgtā Krievijas un NATO līguma nosacījumus. Galvenokārt apņemšanos neizvietot šajā reģionā ievērojamas bruņoto spēku vienības.

Krievijas ārlietu ministrija arī uzsver, ka Krievijas draudi ir vienkārši mīts, jo ASV to vien darot kā saspīlējot situāciju un cenšoties iedvest saviem Eiropas partneriem pretkrieviskas fobijas. Visu šo darbību mērķis ir vēl vairāk palielināt savu militāro klātbūtni un arī ietekmi Eiropā un pasaulē. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka pati Krievija ir izstājusies no līguma par konvencionālo bruņojumu Eiropā un tai vairs nav nekādu ierobežojumu par tanku, lidmašīnu vai artilērijas vienību izvietošanu savā pierobežā.

Kā savā komentārā izdevumam „The New York times” norāda ietekmīgās domnīcas “Brookings Institution eksperti Fiona Hila un Stīvens Paifers, pieaugošais saspīlējums Krievijas un NATO valstu starpā aizvien vairāk palielina kāda šausminoša incidenta vai postošas pārrēķināšanās riskus, kas varētu novest pie reālām militārām sadursmēm. “

Tieši tāpēc, pēc ekspertu domām, būtu nepieciešams runāt par dialoga atsākšanu abu pušu starpā, par pamatu ņemot vairākus kopš aukstā kara laika spēkā esošus līgumus, Piemēram, 1989.gadā noslēgto līgumu par Bīstamām militārām darbībām, kura mērķis bija novērst bīstamas situācijas ASV un padomju sauszemes spēku starpā sadalītās Vācijas iekšējās robežas tuvumā. Raksta autori uzskata, ka tagad šāds uzlabots līgums būtu jānoslēdz arī starp Krieviju un NATO un 24.- 25.jūnijā gaidāmā NATO aizsardzības ministru tikšanās būtu labs iemesls šo tēmu apspriest. Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka nav skaidrs, vai Krievija un tās prezidents Vladimirs Putins šāds solis būtu pieņemams, jo tas būtu pretrunā ar Krievijā kultivēto uzstādījumu par NATO pastāvīgajiem draudiem un vēlmi gāzt Putina režīmu.

Jau vēstīts, spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos.  Tāpat aizvien biežāk pie NATO dalībvalstu robežām pamanītas Krievijas lidmašīnas un militārie kuģi, arī virs Baltijas jūras palielinās Krievijas militāro lidojumu skaits, tādējādi apdraudot civilās lidmašīnas.

NATO valstu aizsardzības ministri  vienojās veidot nelielus militāros štābus Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Tāpat nolemts izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kas būs gatava ierasties jebkurā alianses dalībvalstī 48 stundu laikā. NATO ģenerālsekretārs neslēpj, ka tā ir tieša atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti