ASV: Kamēr Krima ir anektēta, pret Krieviju sankcijas neatcels

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

ASV sankcijas pret Krieviju paliks spēkā līdz Krima nebūs atdota Ukrainai - tā brīdinājusi jaunā ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā, nosodot Krieviju par agresīvo rīcību Ukrainā. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādījis, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāreaģē uz situācijas saasināšanos Ukrainas austrumos. Uz to Latvija vērsīs ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni uzmanību.

Ziņas, kas pienāk no Ukrainas austrumiem, aizvien vairāk sāk atgādināt 2014. gadu, kad Donbasā sākās plaša karadarbība.

Avdijivkas pilsētā, kas atrodas netālu no okupētās Doņeckas, lādiņi krīt visbiežāk. "Apšaude bija ap 4 no rīta. Lādiņi krita pa visu ielu. Šādas šķembas lidoja pa gaisu pēc eksplozijas," rāda Avdijivkas iedzīvotājs Romāns Aleksejevs.

Cita šīs pilsētas iedzīvotāja Valentīna Pasternaka saka, ka ir dzimusi 1941.gadā, kad bija karš, un tagad viņa to atkal piedzīvo.

Par postījumiem un upuriem ziņo arī no Doņeckas. ''Es nezinu, ar kādiem ieročiem šāva, bet bija baisi. Mūs apdraudēja pērn, bet tad nebija tik briesmīgi," saka Doņeckas iedzīvotāja Marika.

Ukrainas armija apgalvo, ka tās spēki nešaujot uz okupēto Doņecku.

EDSO novērotāju misija vienā dienā fiksējusi vairāk nekā 10 000 eksploziju. Līdz šim tik daudz vienas diennakts laikā nav šauts.

Kā norāda Rietumu diplomāti, ticis izmantots bruņojums, kuru lietot aizliedz Minskas vienošanās, un aizdomas par pārkāpumiem krīt uz visām iesaistītajām pusēm.

Situācija Ukrainā apspriesta ANO Drošības padomē, kur starp Kijevas un Maskavas diplomātiem izcēlušās vārdu kaujas. Abas puses apsūdz viena otru pamiera neievērošanā.

“Līdzeklis, lai apturētu Krievijas agresiju pret manu valsti un izvairītos no civiliedzīvotāju ciešanām, ir diezgan vienkāršs – starptautiskajai sabiedrībai ir jākāpina spiediens pret agresoru un jāmudina Krieviju aiziet no Ukrainas,”  uzsver Ukrainas vēstnieks ANO Volodimirs Jeļčenko.

Cits viedoklis ir Krievijas vēstniekam ANO Vitālijam Čurkinam. "Tā vietā, lai censtos normalizēt situāciju Donbasā un meklētu saprātīgus kompromisus Normandijas formātā un kontaktgrupā, Ukrainas varas iestādes izmisīgi mēģina konfliktu risināt militāri," norāda Čurkins.

Savienotās Valstis nosoda un aicina nekavējoties izbeigt Krievijas okupāciju Krimā.

"Krima ir Ukrainas daļa,” tā paziņoja ASV jaunā vēstniece Nikija Heilija. "Mēs gribam labas attiecības ar Krieviju, tomēr šausmīgā situācija Ukrainas austrumos prasa skaidru un stingru Krievijas rīcības nosodījumu," saka Heilija.

Tā bija ASV vēstnieces pirmā uzstāšanās kopš apstiprināšanas amatā, un teiktais atšķiras no prezidenta Donalda Trampa līdzšinējās retorikas.

Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls Vašingtonā ticies ar ASV valsts sekretāru Reksu Tilersonu un viceprezidentu Maiku Pensu. Runāts par NATO, kolektīvo aizsardzību, Ukrainu.

"Mūsu sadarbība ir ļoti būtiska starptautisko jautājumu risināšanā. Piemēram, lai izbeigtu pilsoņu karu Sīrijā, un mums ir kopīga atbildība par Tuvo Austrumu miera procesu un meklējot risinājumu konfliktam Ukrainas austrumos," pauž Gabriēls.

Kā izteicies Gabriēls, jaunā ASV administrācija piekrītot, ka sankciju atcelšana vai to vājināšana pret Krieviju iespējama tikai ar noteikumu, ja tiek izpildīta Minskas vienošanās.

Jau ziņots, ka Ukrainas austrumu pilsētas Avdijivkas tuvumā jau vairākas dienas notiek sadursmes ar prokrieviskajiem pašpasludināto republiku kaujiniekiem. Abas puses vardarbības eskalācijā vaino viena otru, apsūdzot arī aizliegtu ieroču izmantošanā. Nosodījumu par notiekošo pauduši daudzu pasaules valstu un organizāciju līderi. 

Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad  Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.

2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti