Tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā Armēnijas līderis Seržs Sargsjans pavēstījis, ka Armēnija vēlas turpmāku sadarbību ar Krieviju kopīgās muitas ūnijas un Eirāzijas ekonomiskās savienības virzienā. To Krievija veido kā alternatīvu ietekmes zonu Eiropas Savienībai.
Tajā pašā laikā Sargsjans nav slēpis, ka joprojām vēlas saglabāt ciešas un labas attiecības ar ES, jo tā pēdējos gados esot daudz ieguldījusi Armēnijas attīstībā.
Šie paziņojumi nāk kā auksta ūdens šalts Briselei, kas aktīvi strādā pie tā sauktās Austrumu partnerības samita.
Samitam novembrī jānotiek mūsu kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur ES iecerējusi parakstīt turpmāku ciešas politiskās un ekonomiskās sadarbības līgumu ar sešām bijušās PSRS bloka valstīm, tajā skaitā arī ar Armēniju. Taču ES nosacījumi ir stingri un valstis, kuras paraksta līgumu ar Krieviju par piedalīšanos muitas ūnijā un Eirāzijas savienībā, uz Eiropas politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu cerēt nevar.
Līdzīgi savulaik tika norādīts arī Ukrainai, kura vismaz valdības līmenī labprāt sēstos abos ratos, taču kurai nāksies izvēlēties tikai vienu ceļu. Krievija uz Ukrainu ir izdarījusi neslēptu spiedienu, un valstij, kas ir viens no būtiskākajiem gāzes tranzīta ceļiem no Krievijas uz Eiropu, šo izvēli izdarīt ir ļoti grūti.
Kremlis draudējis arī Moldovai, solot pārtraukt tirdzniecības saiknes, ja Moldova Viļņā parakstīs līgumu ar ES. Putins skaidri un gaiši ir norādījis, ka vēlas, lai Eirāzijas savienībā iestātos visas bijušās PSRS valstis, izņemot Baltiju. Un 2015.gadā to oficiāli pasludinātu par pilnīgi jaunu valstu savienību.
Pēc Armēnijas prezidenta paziņojuma aktīvi sarosījušies Eiropas diplomāti, lai saprastu, ko no Armēnijas gaidīt nākotnē.
Austrumu partnerība ir ES vairāku gadu lolots plāns, kas sākotnēji tapis pēc Polijas un Zviedrijas ieceres un ko aktīvi atbalsta arī Baltijas valstis.
Patlaban ES prezidējošā Lietuva Viļņas samitu bija plānojusi kā vienu no savas prezidentūras lielākajiem notikumiem, kurā sagaidīja Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas un Baltkrievijas pārstāvju ierašanos. Taču tagad šo scenāriju nopietni apēno daļas dalībnieku šaubas un Krievijas retorika.
Paredzams, ka tuvākajās dienās ES puse risinās aktīvas sarunas ar Armēniju, lai tomēr panāktu, ka novembrī Sargsjans ierodas Viļņā un līgumu paraksta. Pretējā gadījumā, ņemot vērā pašreizējo situāciju, vismaz puse no aicinātajām bijušajām PSRS valstīm vēl skaidru atbildi nav sniegušas un ES un Krievijas strīdā atrodas kā starp dzirnakmeņiem.
