Eiropas Komisija secinājusi, ka Īrija garantējusi "Apple" nepamatotas nodokļu atlaides. Politiķi bažījas, ka tas var būtiski ietekmēt amerikāņu investīcijas Īrijā, kurai pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības tās būtu tik ļoti nepieciešamas.
EK lēmums īru sabiedrību ir sašķēlis teju divās daļās. Īrijas valdība par lielo naudas summu, kas pienāktos valsts kasei, īpaši nepriecājas, norādot, ka bažījas par uzņēmuma interesi turpināt darbību valstī, un tāpēc tā ir gatava šo Eiropas Komisijas lēmumu apstrīdēt.
Savukārt ekonomisti norāda, ka ir neprāts stāties pretī soda naudai, kas ir liela un pēc likuma pienākas, ņemot vērā, ka „Apple” ir milzīgs uzņēmums un Īrijas valdībai neklātos aizstāvēt milzīga, pelnoša uzņēmuma intereses.
Taču citi norāda, ka valdības bažas ir saprotamas, jo gan amerikāņu, gan citu starptautisku lielu uzņēmumu investīcijas Īrijā ir ļoti nepieciešamas, īpaši tagad, kad nav skaidrs, kas notiks ar Lielbritāniju pēc tam, kad tā referendumā ir nobalsojusi par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Apvienotā Karaliste ir Īrijas būtiskākā ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības partnere, taču tagad, ja briti aiziet no vienotā Eiropas Savienības tirgus, Īrijai tas var būt ļoti smags trieciens, jo varētu tikt atjaunotas robežas, muitas un Lielbritānija varētu meklēt citus, lētākus ceļus, kur iepirkt, piemēram, lauksaimniecības preces.
„Apple" joprojām noliedz savu vainu, un tā vadītājs Tims Kuks kritizēja Eiropas Komisijas rīkojumu.
Viņš arī aicina Īrijas valdību iesniegt apelāciju par šādu Eiropas Komisijas lēmumu.
“Tas ir traki, tā ir vilšanās. Ir skaidrs, ka tas ir politisks lēmums. Tas nav balstīts uz faktiem vai likumiem. Kad jūs apvaino tajā, kas ir pilnīgi pretējs jūsu dabai – tas rada aizvainojumu. Tā mēs jūtamies. “Apple” vienmēr ir darījis to, kas ir pareizi, nevis to, kas ir viegli,” pauda Tims Kuks.
Savukārt Eiropas Savienības konkurences komisāre Margarēte Vestagere pastāv uz komisijas lēmumu, norādot, ka visi pierādījumi liecina par Īrijas īpašo attieksmi pret kompāniju “Apple” un ka uzņēmums par 2003.gadā Eiropā gūtajiem ienākumiem maksājis vien 1% lielu nodokļa likmi apmērā, kas pēcāk noslīdējusi līdz nieka 0,005%.
„Tas nav sods, tie gluži vienkārši ir nenomaksāti nodokļi,” norādījusi Margarēte Vestagere.
“Iepriekš šie skaitļi nebija zināmi. Šis ir arī ļoti nopietns jautājums par uzņēmuma caurspīdīgumu, kā katra valsts ziņo par uzņēmuma rezultātiem – lai mēs, mūsu dienesti un pilsoņi saprastu, kas īsti notiek. Vai “Apple” Īrijā ir darbinieki, vai viņi veic kādas aktivitātes? Un ja nav darbinieku un aktivitāšu, kā sanāk – ka viņi nopelna tik daudz naudas? Un ja viņi nopelna tik daudz naudas – kā sanāk, ka viņi nemaksā nodokļus? Šie ir svarīgi jautājumi, bet mums vajadzīgi fakti, lai tos uzdotu,” norādīja komisāre.
Īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnans savukārt apsūdzībām nepiekrīt. “Manuprāt, tas ir nepamatoti. Īrijas varas iestādes tajā laikā – no 1991. līdz 2007.gadam – nedarīja neko nepareizu vai nelegālu. Es ieteikšu Īrijas valdībai pārsūdzēt šo lēmumu Eiropas tiesā,” sacīja Nūnans.
Spriedze Īrijā ir tik liela, ka analītiķi lēš - tā var izraisīt arī valdības krišanu.
